Pirmie Valda Luksa dzejoļi parādījās periodikā jau no 1925. gada. Pirmais dzejoļu krājums "Skarbums" iznāca 1941. gadā. Tajā dominējoši bija revolucionārās cīņas motīvi. Vairāki dzejas krājumos apkopoti kara laika dzejoļi, piemēram, krājumos "Sniga sniegi" (1943) un "Kara krūze" (1945). Pēc kara iznāca dzejoļu krājumi "Rita sāk dzīvot" (1948), "Dzejas" (1949), kas bija veltīti pēckara dzīvei. Revolucionāriem veltītās poēma "Slava" (1958), dzejas krājumi "Augsim" (1948), "Rīta solis" (1951), "Pirmklasnieki" (1956), "Tinces varavīksne" (1957). Luksam raksturīga bija emocionāli ekspresīva, sabiedriski aktuāla dzeja.