Valters Rātenavs
| Valters Rātenavs Walther Rathenau | |
|---|---|
 | |
| Vācijas ārlietu ministrs | |
|
Amatā 1922. gada 1. februāris — 1922. gada 24. jūnijs | |
| Prezidents | Frīdrihs Eberts |
| Premjerministrs | kanclers Jozefs Virts |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1867. gada 29. septembrī Berlīne, Vācijas Impērija (tagad Vācija) |
| Miršanas dati |
1922. gada 24. jūnijā (54 gadu vecumā) Berlīne, Vācija |
| Tautība | ebrejs |
| Politiskā partija | Vācu Demokrātiskā partija |
Valters Rātenavs (vācu: Walther Rathenau; 1867. gada 29. septembris — 1922. gada 24. jūnijs) bija ebreju izcelsmes vācu rūpnieks, rakstnieks un politiķis. Viens no Vācu Demokrātiskās partijas dibinātājiem, Veimāras Republikas ārlietu ministrs. Divus mēnešus pēc Rapallo līguma parakstīšanas nogalināts labēji ekstrēmās organizācijas "Consul" sarīkotajā atentātā.
Dzīvesɡājums
[labot | labot pirmkodu]Dzimis 1867. ɡadā Berlīnē ebreju rūpnieka, AEG dibinātāja Emīla Rātenava ģimenē.[1] Studēja (1886—1889) fiziku, ķīmiju un filozofiju Berlīnes un vēlāk Strasbūras Universitātē. Pēc studiju pabeigšanas dienēja armijā. Pēc dienesta strādāja tēva uzņēmumos. Brīvajā laikā gleznoja, bija vairāku grāmatu autors.[2] Rātenavs uzskatīja, ka ebrejiem ir jāatsakās no sociālisma un cionisma, lai varētu asimilēties vāciešos. Rātenavs uzstājās pret Vācijas Impērijas iesaistīšanos Pirmajā pasaules karā, jo viņš uzskatīja, ka tas pāraugs totālā karā. 1914. gadā vadīja Kara ministrijas kara materiālu departamentu. Nodarbojās ar izejvielu ražošanu un ekonomikas pārkārtošanu uz plānveida ražošanu kara laika vajadzībām.[1] Pēc tēva nāves 1915. gadā pameta darbu ministrijā, lai ieņemtu AEG priekšsēdētāja amatu.
1918. gadā iesaistījās politikā kā viens no Vācu Demokrātiskās partijas dibinātājiem. No 1920. gada darbojās valdībā.[1] 1921. gadā Rātenavs kļuva par rekonstrukcijas ministru, bet no 1922. gada sākuma ieņēma ārlietu ministra amatu. Viņa etniskā un sociālā izcelsme, kā arī atbalsts Versaļas līguma noteikumu pildīšanai izsauca naidu labējo radikāļu un revanšistu aprindās.[3]
1922. gadā Rātenavs parakstīja Rapallo līgumu ar Padomju Krieviju.[1] Lai arī šis līgums deva iespēju vāciešiem apiet Versaļas līguma noteikumus, tomēr labējo politisko spēku aprindās to uzņēma kā biedrošanos ar komunistiem.[3]
Divus mēnešus pēc Dženovas konferences Rapallo līguma parakstīšanas Rātenavu nogalināja atentātā.[3]
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- 1 2 3 4 Encyclopedia of World Biography — Walther Rathenau (angliski)
- ↑ Free eBooks by Project Gutenberg — Valtera Rātenava sacerētie darbi (angliski)
- 1 2 3 Džons Tolands "Ādolfs Hitlers. Biogrāfija" Rīga: Atēna, 2005. gads, 145. — 146. lpp.
Ārējās saites
[labot | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Valters Rātenavs.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (2004-2017) (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Ebreju enciklopēdijas raksts (angliski)
- Zinātniskās fantastikas enciklopēdijas raksts (angliski)
- Pirmā pasaules kara enciklopēdijas raksts (angliski)
|