Veidne:Labais raksts/110
Biķernieku iela ir Rīgas iela, Vidzemes priekšpilsētas administratīvajā rajonā, Teikas, Mežciema, Dreiliņu, Juglas un Brekšu apkaimēs. Biķernieku iela sākas pie Gustava Zemgala gatves un Brīvības gatves krustojuma un iet līdz pat Rīgas pilsētas robežai, Juglas papīrfabrikas tuvumā. Kopējais ielas garums ir 9020 metri un tā sastāv no 2—4 braukšanas joslām. Nelielais posms no ielas sākuma līdz krustojumam ar bezvārda šķērsielu (ap 150 m) ir strupceļš, jo ielas brauktuve nav savienota ar Gustava Zemgala gatves un Brīvības gatves krustojumu. Biķernieku ielu tās sākumā veido galvenokārt vecā mazstāvu apbūve (līdz Laimdotas ielai), tālāk ir arī jaunāki daudzstāvu nami. Ceļš uz Biķerniekiem (vācu: Bickernscher Weg, krievu: Биккернская дорога) minēts jau 1868./1869. gada Rīgas adrešu grāmatā (tas veda uz toreizējo Biķernieku jeb Biķeru draudzi Dreiliņu pagastā un Juglasmuižu). Paplašinoties pilsētas teritorijai, tas iekļauts pilsētas faktiskajās robežās (iela dokumentos minēta 1893. gadā). Posms caur Biķernieku mežu ielai pievienots 1922. gadā. Vācu okupācijas laikā iela saukta Bickernsche Straße. 1975. gadā Biķernieku ielai pievienota Gaismas iela Juglas papīrfabrikas ciematā. 20. gadsimta 50. gados ielā ierīkota trolejbusa līnija līdz Ķeguma ielai, kas 70. gadu beigās pagarināta caur Biķernieku mežu uz Mežciemu (Hipokrāta ielu). 1999. gadā, pārbūvējot toreizējo Brīvības gatves un Vairoga ielas krustojumu (sakarā ar Vairoga ielas dzelzceļa pārvada pabeigšanu), ielas sākuma daļa līdz 9. numuram pārveidota par strupceļu. Trolejbusa vadi šajā posmā noņemti, atklājot divvirzienu trolejbusa kustību pa Mazo Biķernieku ielu.