Brīvības gatve

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Brīvības gatve
Brīvības gatve
Ielas novietojums Rīgā
Riga Brivibas iela karte.png
Brīvības bulvāris, Brīvības iela un Brīvības gatve
Pamatinformācija
Pilsēta Flag of Riga.svg Rīga
Priekšpilsēta Vidzemes priekšpilsēta
Apkaime Brasa, Grīziņkalns
Teika, Jugla, Berģi, Bukulti
Garums 8450 m
Vēsturiskie
nosaukumi
Vidzemes šoseja
Ļeņina iela
Joslu skaits 4
Segums asfaltbetons
Celtnes VEF vēsturiskie korpusi
Sabiedriskais transports
Autobuss 1. 14. 16. 21. 28. 29. 48.
Tramvajs 1. 3.
Cits Nakts autobuss N1
Brīvības gatve Vikikrātuvē

Brīvības gatve ir Rīgas galvenā iela, kas ved cauri Vidzemes priekšpilsētai. Tā šķērso šādas Rīgas apkaimes: Teika, Jugla, Berģi un Bukulti.

Brīvības gatve ir Brīvības ielas turpinājums no Gaisa tilta līdz pat Rīgas pilsētas robežai, kur tā turpinās kā autoceļš A2. Gatves malā izbūvēts veloceliņš Centrs—Berģi.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Brīvības gatves pirmsākumi ir saistīti ar seno tirdzniecības ceļu, kurš veda cauri Rīgas patrimoniālajam apgabalam līdz Bukultu pilij. No 1839. līdz 1858. gadam uzbūvēja bruģētu Rīgas—Pēterburgas šoseju.

1923. gadā to pārdēvēja par Vidzemes šoseju, bet 1935. gadā par Brīvības gatvi. Vācijas okupācijas laikā 1941.—1944. gadā ielu sauca par Ādolfa Hitlera ielu. Pēc PSRS okupācijas atjaunošanas 1950. gadā Svērtuves un Kaļķu ielu, Brīvības bulvāri, Brīvības ielu un Brīvības gatvi apvienoja vienā maģistrālē un nosauca par Ļeņina ielu.[1] Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas atjaunoja Brīvības gatves nosaukumu, bet saglabājot vienoto numerāciju ar Brīvības bulvāri un Brīvības ielu.

Attēlu galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Piezīmes un atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Pēteris Jērāns (redaktors). Rīga: enciklopēdija. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1988. 428. un 429. lpp.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]