Velna beka

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Velna beka
Boletus satanas
Velna beka (Boletus satanas)
Velna beka (Boletus satanas)
Klasifikācija
Valsts Sēnes (Fungi)
Nodalījums Bazīdijsēnes (Basidiomycota)
Klase Himēnijsēnes (Homobasidiomycetes)
Kārta Beku rinda (Boletales)
Dzimta Beku dzimta (Boletaceae)
Ģints Bekas (Boletus)
Suga Velna beka (B. satanas)
Velna beka Vikikrātuvē
Velna beka
Īpašības
Himēnijs: stobriņi
Kātiņš: kails
Sporu nospiedums: olīvkrāsas
Veido mikorizu
Lietošana uzturā: indīga

Velna beka (Boletus satanas Lenz.) ir indīga beku dzimtas (Boletaceae) sēne.

Apraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Cepurītes diametrs 8-25 cm (līdz 30), cepurītei ir puslodes, ieapaļa spilvenveida forma. Cepurīte ir bālgana, pelēcīga, dubļu pelēka, olīvpelēka, reizēm ar iedzeltenu vai okera nokrāsu. Stobriņi iedzelteni, vēlāk olīvdzelteni, zaļgandzeltenīgi. Kātiņš 5-15 cm. garš, 3-10 cm. diametrā, sākumā olveida vai lodveida, velāk mucveida, sašaurinās uz augšu, blīvs. Kātiņa krāsa ir dzeltenīgi sarkana, vidū karmīnsarkana vai oranži sarkana ar tīklveida ornamentu. Mīkstums balts vai iedzeltens, griezumā kļūst gaiši zils, kātiņā sarkanīgs, ar nepatīkamu smaku.

Izplatība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izplatīta Eiropā, Ziemeļkaukāzā, Tuvajos austrumos. Sastopama gaišos lapkoku mežos pie ozoliem, liepām, dižskābaržiem ar kuriem veido mikrorizu. Aug pārsvarā kaļķainās augsnēs. Veģetācijas periods no jūlija līdz septembrim. Reti sastopama sēne. Iedalīta aizsargājamo sēņu grupā. Latvijā ir atrasta pie Skrīveriem. Divi eksemplāri atrasti arī Jelgavā.[nepieciešama atsauce]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]