Veseļmuiža

Veseļmuižas kalpu māja

Veseļmuižas zirgu stallis

Veseļmuižas zirgu staļļa drupas

Veseļmuiža, saukta arī Veseļu pusmuiža, bija Krustpils pils un muižas pusmuiža jeb lopu muižiņa, kas atradās divus kilometrus uz ziemeļaustrumiem no Krustpils pils pie Krustpils-Ļaudonas ceļa, kas mūsdienās iekļaujas Jēkabpils pilsētas teritorijā un tiek apzīmēts kā pilsētas daļa Veseļi.

Veseļmuižu, līdzīgi kā Krustpils pili ar muižu un pārējās muižas, kas atradās pilsnovadā, Polijas karalis Stefans Batorijs 1585. gada 1. martā par nopelniem Livonijas kara laikā uzdāvāja uz mūžu Cēsu prezidiāta vaivadam Nikolajam Korfam un viņa pēcnācējiem. 1897. gada tautas skaitīšanā muižu apzīmē kā "владельческий фольварока "Весселынь"", kurā atradās septiņas saimniecības un dzīvoja 32 iedzīvotāji. Foļvarkas rentnieks šajā laikā bijis Šmits Fredriks Martins Ivanovičs, kura sešus cilvēkus lielo ģimeni apkalpoja divas kalpones- istabene un virēja, kā arī zirgkopis. Par muižas vagaru kalpojis Andrejs Andžans, ar kura ģimeni vienā mājā dzīvojušas vēl divas kalpu ģimenes. Muižas gans bijis Andrejs Martinovs, kura ģimenē bijuši seši bērni. Muižā dzīvojusi arī kalēja Ivana Tiltiņa ģimene un četras muižas kalpu ģimenes. Pēc Vitebskas apdzīvoto vietu saraksta, kas izdots 1906. gadā Vitebskā, ir atrodamas ziņas, ka muižas ūdens apgādi nodrošinājusi aka, Veseļmuiža izmantojusi 423 desetīnas zemi, bija divas sētas, kurās dzīvoja 60 cilvēku. Agrārās reformas laikā muižas lauki tika sadalīti daudzās viensētās. Latvijas pirmās brīvvalsts laikos Veseļmuižā atradās mežniecība ar čiekuru kalti, ka arī Krustpils pagasta nespējnieku patversme, kurā pagasta valde 1940. gada janvārī ierīkoja radio. 1941. gadā viensētas nojauca un tīrumus nopostīja, jo izveidoja Krustpils kara aerodromu. 1942. gadā Veseļmuižā minēta sēta ar 11,53 ha zemi, kuras īpašnieks bijis Jānis Erniņš, kurš ticis izsūtīts jau 1941. gadā uz Sibīriju. Padomju varas gados Veseļmuižas dzīvojamās ēkās un bijušajos divos zirgu staļļos, kas bija pārbūvēti arī par dzīvojamām ēkām apmetās pilsētas iedzīvotāji. Lielākoties tās bija pagaidu mītnes, kurās dzīvoja iebraucēji no citām padomju republikām, kā arī aerodromā strādājošie militāristi. Atgūstot neatkarību, mikrorajons panīka, iedzīvotāju skaits samazinājās. Daudzas Veseļmuižas ēkas atrodas sliktā tehniskā stāvoklī, no bijušiem diviem zirgu staļļiem palicis tikai viens, otrs saglabājies kā drupas. Līdz mūsdienām labi saglabājusies viena no kalpu mājām.

Ārējās saites

• www.vietas.lv^{[novecojusi saite]}