ViaSat-2

Vikipēdijas lapa
ViaSat-2
KA veidssakaru pavadonis
OperatorsViaSat, Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
IzgatavotājiBoeing Satellite Systems, Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
Bāzes platformaBoeing 702HP
Starts01.06.2017. 23:45 UTC
Starta vietaKuru ELA-3 Karogs: Gviāna Gviāna
NesējraķeteAriane 5ECA, Karogs: Francija Francija
Palaists kopā arEUTELSAT 172B
Darbības ilgums14 gadi (plānots)
NSSDC ID2017-029A
SCN42740
Enerģijasaules baterijas, 18,2 kW
Orbītas elementi
Centr. ķermenisZeme
Orbītas veidsGSO
Punkta koordinātas69,9° R
IepriekšējaisNākamais
ViaSat-1ViaSat-3 Americas

ViaSat-2 ir ASV uzņēmuma ViaSat sakaru pavadonis. To ģeostacionārajā orbītā palaida 2017. gada jūnijā. ViaSat-2 sniegs sakaru pakalpojumus Ziemeļamerikā, Centrālamerikā, Dienvidamerikas ziemeļdaļā, kā arī Atlantijas okeānā.

Kosmisko aparātu izgatavoja ASV uzņēmums Boeing Satellite Systems uz platformas Boeing 702HP bāzes. Bija plānots, ka pēc ekspluatācijas sākšanas ViaSat-2 ar Ku joslas raidītājiem un kopējo datu pārraides ātrumu 300 Gbit/s būtu vislielākā caurlaides spēja no visiem pavadoņiem pasaulē.

Līgums par ViaSat-2 izgatavošanu ar Boeing tika noslēgts 2013. gada maijā. Projekta darījuma summa 625 miljoni ASV dolāru.[1] 2014. gada 1. maijā ViaSat pārdeva daļu pavadoņa kanālu Kanādas bezvadu sakaru operatoram Xplornet. 2015. gada janvārī izsolē ViaSat ieguva līgumu ar SpaceX par ViaSat-2 palaišanu. Pēc tam, kad 2015. gada jūnijā eksplodēja raķete Falcon 9 un avārijas izmeklēšanas dēļ aizkavējās nākamie starti, ViaSat sāka meklēt citas palaišanas iespējas. 2016. gada 9. februārī paziņots, ka ar Arianespace noslēgts līgums par ViaSat-2 un ViaSat-3 palaišanu attiecīgi 2017. un 2019. gadā.

ViaSat-2 palaists 2017. gada 1. jūnijā 23:45 UTC no Gviānas kosmiskā centra ar nesējraķeti Ariane 5ECA (lidojums VA237) kopā ar sakaru pavadoni EUTELSAT 172B.

Ģeostacionāro orbītu ViaSat-2 sasniedza ar saviem dzinējiem 5. decembrī. Tas tika novietots punktā 69,9° rietumu garuma. Testēšanas laikā orbītā tika konstatēta antenas izvēršanas problēma, kā dēļ dažu punktu staru kūļi darbojas citādi nekā testēšanas laikā uz zemes. Šī problēma ierobežoja lejupsaites ātrumu līdz ~ 260 Gbps. Ekspluatācijā pavadoni nodeva 2018. gada februāra beigās.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]