Vidējais dzenis
| Vidējais dzenis Dendrocoptes medius (Linnaeus, 1758) | |
|---|---|
,_%D0%91%D0%B8%D1%82%D1%86%D0%B5%D0%B2%D1%81%D0%BA%D0%B8%D0%B9_%D0%BB%D0%B5%D1%81.jpg) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Putni (Aves) |
| Kārta | Dzilnveidīgie (Piciformes) |
| Dzimta | Dzilnu dzimta (Picidae) |
| Apakšdzimta | Dzilnu apakšdzimta (Picinae) |
| Ģints | Vidējie dzeņi (Dendrocoptes) |
| Suga | Vidējais dzenis (Dendrocoptes medius) |
| Sinonīmi | |
| |
| Izplatība | |
 | |
 Vidējais dzenis Vikikrātuvē | |
Vidējais dzenis (Dendrocoptes medius) ir dzilnu dzimtas (Picidae) putnu suga, kas sastopama tikai Eiropā un Āzijas dienvidrietumos.[1] 20. gadsimtā, paplašinoties sugas ligzdošanas areālam, ienācis arī Latvijas teritorijā, kur šobrīd ir samērā parasts ligzdotājs un nometnieks. Vidējam dzenim ir 4 pasugas.[2][3]
Izplatība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vidējais dzenis sastopams Eiropas centrālajā un dienvidu daļā, no Spānijas ziemeļiem un Francijas austrumos līdz Ukrainai un Rietumkrievijai rietumos, kā arī nelielas populācijas Itālijā. Vienlaidu areāls turpinās pāri Balkānu pussalaem līdz Grieķijai un tālāk uz austrumiem Turcijā, Aizkaukāzā un Irānas rietumos. Pēdējās desmitgadēs Eiropas izplatības areāls ievērojami paplašinājies uz ziemeļaustrumiem, sasniedzot Latviju un Igaunijas dienvidu daļu. Savukārt Eiropas ziemeļu daļā — Lielbritānijā, Skandināvijā, Dāniju ieskaitot, vidējais dzenis nav sastopams,[3] lai gan 1980. gados tas ir ligzdojis Zviedrijā.[1]
Latvijā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Vidējais dzenis Latvijā ienācis pēdējo 40 gadu laikā,[4] lai gan pirmo reizi Latvijā konstatēts 1923. gadā Pilsblīdenē, tagadējā Saldus novada teritorijā. Otrais pierādītais novērojums bijis tikai 1979./80. gadu ziemā.[3] Šobrīd vidējais dzenis Latvijā ir samērā parasts ligzdotājs un nometnieks, tomēr tā izplatība ir samērā nevienmērīga, jo neapdzīvo skuju koku mežu masīvus.[3] Tas mājo platlapu un jauktu koku mežos ar veciem lapu kokiem, īpaši ozoliem. Visbiežāk sastopams vecos muižu parkos, vecu koku grupās pie viensētām.[3][4] Pēdējos desmit gados to skaits ir pieaudzis vairāk kā par 30%.[5]
Izskats un īpašības
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Vidējais dzenis ir vidēji liels putns, nedaudz mazāks par dižraibo dzeni.[4] Tā ķermeņa garums ir 19—22 cm, spārnu plētums 33—34 cm,[6] svars 50—85 g.[7]
Vidējā dzeņa apspalvojums mugurai un spārniem ir līdzīgs dižraibajam dzenim. Tas ir melni-balti raibs, bet salīdzinoši ar lielākiem baltajiem laukumiem spārnu platākajā daļā.[4] Galvas virsa abiem dzimumiem sarkana un satraukumā vidējais dzenis var uzbozt nelielu cekulu. Seja gandrīz balta.[6] Vēders iedzeltens ar gareniskiem sīkiem raibumiem, zemaste netīri rozā. Galvas melnais svītrojums vienkāršāks nekā dižraibajam dzenim, ar mazāk melnajām šķērssvītrām.[4] Atšķirībā no dižraibā dzeņa, kura jaunajiem putniem arī ir sarkana galvas virsa un rozīgas zemastes spalvas, vidējam dzenim nav melnās, ūsām līdzīgās joslas, kas dižraibajam dzenim sākas uzreiz pie knābja.[8]
Uzvedība un barība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vidējais dzenis pamatā sastopams platlapu un jauktu koku mežos. Tas ir nometnieks un ziemo ligzdošanas areālā. Vidējais dzenis barojas ar dažādiem kukaiņiem, kas tiek meklēti gan uz koku stumbru, zaru un lapu virsmas, gan kaļot mīkstus, trupējošus stumbrus un meklējot kukaiņus koksnes iekšpusē. Tas barojas arī ar sēklām un mīkstiem augļiem.[6]
Ligzdošana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Sezonā vidējam dzenim ir viens perējums. Ligzdošanai tiek izkalts dobums kādā mīkstākā kokā, visbiežāk trupējošā. Tas parasti atrodas 1,25—4,5 metru augstumā no zemes. Dobuma dziļums ir apmēram 35 cm, ieejas cauruma diametrs — 5 cm. Dējumā ir 4—7 baltas olas. Perē abi vecāki. Inkubācijas periods ilgst 11—14 dienas. Jaunie putni ligzdu pamet, sasniedzot 22—23 dienu vecumu.[6]
Sistemātika
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Vidējam dzenim ir 4 pasugas:[2][6][9]
- Dendrocoptes medius medius (Linné, 1758) — Eiropa, līdz Krievijas rietumiem;
- Dendrocoptes medius anatoliae (Hartert, 1912) — Turcijas dienvidi un rietumi;
- Dendrocoptes medius caucasicus (Bianchi, 1905) — Turcijas ziemeļi un Kaukāzs;
- Dendrocoptes medius sanctijohannis (Blanford, 1873) — Irānas dienvidrietumi.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 IUCN: Dendrocopos medius
- ↑ 2,0 2,1 World Bird List: Woodpeckers, 2020
- ↑ 3,0 3,1 3,2 3,3 3,4 «Ornitofaunistika: Vidējais dzenis Dendrocopos medius». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 24. aprīlī. Skatīts: 2014. gada 4. februārī.
- ↑ 4,0 4,1 4,2 4,3 4,4 Dziedava: Vidējais dzenis[novecojusi saite]
- ↑ «Kurām putnu sugām pēdējā desmitgadē Latvijā klājies vislabāk un kurām – vissliktāk?». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2014. gada 31. janvārī.
- ↑ 6,0 6,1 6,2 6,3 6,4 «Planet of Birds: Middle Spotted Woodpecker (Dendrocopos medius)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 15. martā. Skatīts: 2014. gada 4. februārī.
- ↑ Winkler, Hans; Christie, David A. 2002. Family Picidae (Woodpeckers) in del Hoyo, J., Elliott, A., & Sargatal, J., eds. Volume 7: Jacamars to Woodpeckers // Handbook of the birds of the world. — Barcelona: Lynx Edicions, 2002. — С. 483. — ISBN 84-87334-37-7
- ↑ «Great Spotted Woodpecker». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 15. jūlijā. Skatīts: 2014. gada 5. februārī.
- ↑ Middle Spotted Woodpecker
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu] |
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Vidējais dzenis |
- Dzeņveidīgo putnu noteicējs
- Latvijas Daba: Vidējais dzenis (Dendrocopos medius)
- Dzeņi apsēduši 250 gadus vecu baznīcu Arhivēts 2016. gada 5. martā, Wayback Machine vietnē.
- Vidējais dzenis. Dendrocopos medius. Middle Spotted Woodpecker
- BirdLife: Middle Spotted Woodpecker Dendrocopos medius Arhivēts 2014. gada 29. martā, Wayback Machine vietnē.
- Bird Guides: Middle Spotted Woodpecker (Dendrocopos medius)
- Avibase: Middle Spotted Woodpecker (Dendrocopos medius) (Linnaeus, 1758)