Oto Nonācs

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Oto Nonācs
Oto Nonācs.jpg
Tautas padomes loceklis
Amatā
1918. gada 17. novembris — 1920. gada 30. aprīlis
Satversmes sapulces loceklis
Amatā
1920. gada 1. maijs — 1922. gada 7. novembris
1. Saeimas deputāts
Amatā
1922. gada 8. oktobris — 1926. gada 6. aprīlis

Dzimšanas dati 1880. gada 12. martā
Bērzaunes pagasts, Vidzemes guberņa (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miršanas dati 1942. gada 21. februārī
Vjatlags, Kirovas apgabals (tagad Karogs: Krievija Krievija)
Politiskā partija Latvijas Jaunzemnieku savienība
Profesija skolotājs, žurnālists

Oto Nonācs (1880—1942) bija latviešu skolotājs, žurnālists un sabiedriskais darbinieks. Latviešu Nacionālās Padomes dibinātājs (1917), Tautas padomes loceklis, laikrakstu „Tautas Balss” (1919) un „Valdības Vēstnesis” redaktors. Satversmes sapulces loceklis, 1. un 2. Saeimas deputāts. Publicēja rakstus par Latvijas vēsturi. Gājis bojā pēc 1941. gada jūnija deportācijas.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

LPNP valde: sēž no kreisās puses K. Bahmanis (sekretārs), J. Rubulis (pr. biedrs), V. Zāmuēls (priekšsēdētājs), J. Palcmanis (pr. biedrs), K. Pauļuks (pr. biedrs), stāv no kreisās V. Siliņš, O. Nonācs, K. Skalbe, J. Akuraters, E. Laursons.

Dzimis 1880. gada 12. martā Bērzaunes pagasta "Brencēnu" saimnieka ģimenē. Mācījās Lipšu pagastskolā (1888—1892), Bērzaunes draudzes skolā (1892—1896). 1900. gadā viņš Rīgā beidza skolotāju semināru un strādāja par skolotāju Vecmīlgrāvī (1900—1901), Liepājas elementārskolā (1901—1906). No 1905. gada studēja komerczinātnes Rīgas Politehniskajā institūtā (1905—1911). No 1905. gada publicēja rakstus laikrakstos "Dzimtene", "Latvija" (redaktors 1906—1911, 1913—1914) un "Liepājas Atbalss" (redaktors 1911—1912). Bijis latviešu studentu korporācijas Talavija biedrs. Pēc Pirmā pasaules kara sākuma Nonācs bija laikraksta „Līdums” redaktors Valkā (1915–1918), kur piedalījās Latviešu Pagaidu Nacionālās Padomes dibināšanā un bija Tautas padomes loceklis (1918—1920). Pēc tam, kad 1919. gada sākumā Igaunijas armija kopā ar Ziemeļlatvijas brigādi ieņēma Valku, Nonācs kopā ar Janševski un Virzu tur nodibināja un vadīja laikrakstu „Tautas Balss”. Pēc Ulmaņa valdības atgriešanās Rīgā Nonācu iecēla par „Valdības Vēstneša” atbildīgo redaktoru. Viņš bija Satversmes sapulces loceklis, 1. un 2. Saeimas deputāts. Publicējās laikrakstos "Brīvā Zeme", "Jaunākās Ziņas", "Rīts" un izdeva memuārus par Latvijas Republikas dibināšanas laiku.[1]

Pēc Latvijas okupācijas Nonācu 1941. gadā apcietināja un deportēja uz PSRS. Miris 1942. gada 21. februārī Vjatlaga 7. lēģera punkta lazaretē, apglabāts 7. lēģera punkta kapsētā.[2]

Darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • "Zemniecības organizēšanās un valsts pabalsti" (1924),
  • "Ziemeļlatvija". Gulbis, 1928. — 175 lpp.
  • "Agrārās reformas 10 gadu atcerei" (1930)
  • "Mūsu agrārās reformas noliedzēji un viņu atbalstītāji" (1930)
  • "Mācītāju ziņojumi par 1905. gada revolūciju" (1930)
  • "Pēc 18. novembra. Tautas Padomes locekļu memuāri." Valters un Rapa, 1933. — 199 lpp. (kopā ar V. Šreineru)
  • "Atjaunotā Polija" (1933)
  • "Batorija" (1936)
  • "Fr. Garā-Zemceva dzīve un darbi" (1936)

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Latviešu konversācijas vārdnīca. XV sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 29 208—29 209. sleja.
  2. nekropole.info