Vilhelms Hofmanis
| Vilhelms Hofmanis | |
|---|---|
| Dzimis | 1869. gadā |
| Miris | 1945. gadā |
| Tautība | vācbaltietis |
| Nozares | arhitektūra |
| Mācījies | Rīgas Politehniskā augstskola |
| Mākslas virziens | eklektisms, jugendstils |
Vilhelms Hofmanis (vācu: Wilhelm Hoffmann; 1869–1945) bija vācu arhitekts, kas strādāja Rīgā eklektisma stilā, vēlāk jūgendstilā.
Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Dzimis 1869. gadā. 1897. gadā viņš Krievijas Impērijas Iekšlietu ministrijas Celtniecības tehniskajā komitejā Sanktpēterburgā ieguva būvatļauju un uzsāka savu būvpraksi. Pēc viņa projektiem Rīgā uzcēla daudz koka un vairāk nekā 40 daudzstāvu mūra dzīvojamo ēku, galvenokārt neorenesanses formās.[1]
Pazīstamākie projekti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Blaumaņa iela 25 (1899),
- Matīsa iela 64 (1899),
- Uzvaras bulvāris 2 (1900), nojaukta 2006. gadā Nacionālās bibliotēkas celtniecības laikā,[2][3]
- Aleksandra Čaka iela 65 (1901),
- Stabu iela 55 (1901),
- Bezdelīgu iela 12 (1902),
- Nometņu iela 7a (1902),
- Kalnciema iela 62 (1902), koka ēka
- Stabu iela 13 (1907), jūgendstila ēka Baznīcas ielas stūrī
- Baznīcas iela 39 (1910)
- Elizabetes iela 1 (1923)
-
-
-
Kalnciema iela 62 (1902).
.jpg)
Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Jānis Krastiņš. Rīgas arhitektūras meistari 1850—1940, Jumava, 2002
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ redzet.eu
- ↑ «In memoriam Uzvaras bulvārim 2...». Apollo.lv (latviešu). 2006-03-14. Skatīts: 2023-08-25.
- ↑ «Zudusī Latvija - Rīga. Ēka Uzvaras bulvārī 2». www.zudusilatvija.lv. Skatīts: 2023-08-25.