Baznīcas iela (Rīga)

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Baznīcas iela
Baznīcas iela
Baznīcas iela (skats no Ģertrūdes baznīcas uz Bruņinieku ielas pusi)
Pamatinformācija
Pilsēta Flag of Riga.svg Rīga
Priekšpilsēta Centrs
Apkaime Centra rajons
Garums 726 m
Atklāta 1831
Vēsturiskie
nosaukumi
Jaunā Baznīcas iela
Ģertrūdes baznīcas iela
Eduarda Veidenbauma iela
Loudona iela
Joslu skaits 2
Segums asfalts, bruģakmens
Celtnes Vecā Sv. Ģertrūdes lut. baznīca
Sabiedriskais transports
Mikroautobuss 316, 336
Baznīcas iela Vikikrātuvē

Baznīcas iela ir iela Rīgā, Centrā, Centra rajonā. Baznīcas iela sākas no Elizabetes ielas un beidzas krustojumā ar Bruņinieku ielu. Ielā ir vienvirziena satiksmes kustība virzienā no Elizabetes ielas. Krustojuma ar Ģertrūdes ielu vidū atrodas Rīgas Vecā Svētās Ģertrūdes luterāņu baznīca, kas devusi ielai nosaukumu.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nosaukums Jaunā Baznīcas iela (Neue Kirchenstraße, Novaja Kiročnaja uļica) tai tika piešķirts 1813. gadā, izveidojot ielu. 19. gadsimta 60. gados iela tika pārdēvēta par Baznīcas ielu (Kirchenstraße, Cerkovnaja uļica), līdz šā gadsimta 70. gadu beigām ielas paralēlais nosaukums bija Ģertrūdes baznīcas iela (Gertrud—Kirchenstraße). Kopš 1941. gada iela tika pārdēvēta par Eduarda Veidenbauma ielu, bet vācu okupācijas laikā par Loudona ielu (Loudon Straße, feldmaršala un ģenerālisimusa Ernesta Gideona fon Laudona vārdā). 1994. gadā ielai atjaunots pašreizējais nosaukums.

Ielu savienojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Baznīcas iela ir savienota ar šādām ielām:

Ievērojamas ēkas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Baznīcas iela 2, namu nojauca 1967. gadā, atbrīvojot vietu Viesnīcai "Latvija".
  • Baznīcas iela 4 (nams nojaukts 1967. gadā), līdz 1939. gadam tas bija Džeimsa Armitsteda mantinieku īpašums. 20. gadsimta sākumā tur savu bērnību aizvadīja brāļi Norīši — vijolnieks Arveds Norītis un gleznotājs Oskars Norītis. 1930. gadu beigās šajā namā dzīvoja Jānis Jaunsudrabiņš. Namā atradies arī Spānijas konsulāts. No 1941. gada marta šeit bija Latvijas PSR Rakstnieku savienības birojs.
  • Baznīcas ielā 4a atrodas eklektisma stilā celts nams, arhitekts Konstantīns Pēkšēns. Namā dzīvojis rakstnieks Aleksandrs Grīns. Ēkā gadu laikā atradušās dažādu preses izdevumu redakcijas, iespiestuve, 5. Rīgas aizsargu pulka 1. rotas mītne, Džona Gernanta darvas produktu un krāsu fabrika, burtu lietuve "Klints", Rīgas 5. poliklīnika un citas iestādes.
  • Baznīcas ielā 5 atrodas Latvijas Universitātes Starptautiskais Indijas studiju institūts, ārstu prakse un biroji. Latvijas Universitāte ēkā saimnieko jau kopš 1930. gadiem. Mūsdienās pēc pārbūves ir saglabājusies tikai ēkas fasāde.
  • Baznīcas ielā 7 atrodas 1883. gadā celts īres nams. Namā dzīvojusi publiciste Milda Palēviča. Ēkā atradušās dažādas privātklīnikas, ādas un veneroloģisko slimību dispansers un poliklīnika.
  • Baznīcas ielā 8 esošā nama arhitekts ir Pauls Kundziņš, nams celts no 1930. līdz 1932. gadam. Pie ēkas atrodas piemiņas plāksne arhitektam Ernestam Štālbergam, kas namā dzīvojis no 1933. līdz 1955. gadam.
  • Baznīcas ielā 9/11 atrodas 1897. gadā eklektisma stilā celts nams, arhitekts Konstantīns Pēkšēns.
  • Baznīcas ielā 13 atrodas 1911. gadā jūgendstilā celts īres nams ar veikaliem. 1930. gados šeit dzīvoja Kristaps Rudzītis.
  • Baznīcas ielā 18 atradās 19. gadsimta pirmajā pusē celts 1,5 stāva koka nams, kas 2002. gadā tika demontēts un 2005. gadā uzstādīts Balasta dambī 60. Šajā Baznīcas ielas adresē atrodas vēl viena ēka, kas ir bijusī ūdensdziedinātava.
  • Baznīcas ielā 19/23 atrodas 1910.—1913. gados jūgendstilā ar neoklasicisma elementiem celtais īres nams ar klīniku, arhitekts Vilhelms Bokslafs.
  • Baznīcas ielā 25 dzīvoja ministrs Vilis Gulbis, iekšlietu ministrs Kornēlijs Veidnieks, tautas labklājības ministrs Jānis Volonts, LU privātdocents Aleksandrs Bieziņš. 1980. gados ēkā darbojās LPSR Sociālās nodrošināšanas ministrija, bet kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas līdz 2005. gadam ēkā atradās Veselības ministrija.
  • Baznīcas ielā 30 atrodas divstāvu ēka un vienstāva ēka pagalmā, abas celtas 1878. gadā. Kopš 1923. gada ēka bija Raiņa un Aspazijas īpašums. 1949. gadā pie ēkas piestiprināja piemiņas zīmi Rainim. Mūsdienās ēkā atrodas muzejs Raiņa un Aspazijas māja.
  • Baznīcas ielā 31 atrodas 1908. gadā celts īres nams, tajā dzīvoja Tautas teātra dibinātājs Vilis Jānis Lapenieks. Mūsdienās ēkā atrodas Ginta Budes modes nams.
  • Baznīcas ielā 32 atrodas 1881. gadā eklektisma stilā celts īres nams, arhitekts Jānis Frīdrihs Baumanis. Šī ir pirmā mūra ēka šajā ielā.
  • Baznīcas ielā 34 atrodas jūgendstilā celts īres nams. Namā 1920. gados dzīvoja Arvīds Kalniņš.
  • Baznīcas ielā 35 atrodas 1902. gadā celts īres nams, arhitekts Konstantīns Pēkšēns. Namā 1930. gadu beigās dzīvoja Nacionālās operas soliste Milda Brehmane—Štengele, finanšu ministrs Jānis Annuss. 1989. gada rudenī ēkas pagrabstāvā atradās Latvijas Tautas frontes galvenais vēlēšanu centrs.
  • Baznīcas ielā 37 dzīvoja politiskais darbinieks Ansis Petrevics.
  • Baznīcas ielā 39 atrodas 1910. gadā celts īres nams, kurā 1930. gadu beigās dzīvoja Arvīds Žilinskis.
  • Baznīcas ielā 41/43 atrodas Latvijas PSR laikā uzcelta māja, kurā 1973.—1977. gados dzīvoja hokeja treneris Viktors Tihonovs, pie ēkas sienas atrodama piemiņas plāksni Tihonovam.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Enciklopēdija "Rīgas ielas" 2. sējums, 2008. gads ISBN 978-9984-798-39-4

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]