Aleksandra Čaka iela (Rīga)

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šis raksts ir par ielu Rīgā. Par citām jēdziena Aleksandra Čaka iela nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Koordinātas: 56°57′32″N 24°08′31″E / 56.959°N 24.142°E / 56.959; 24.142

Aleksandra Čaka iela
Aleksandra Čaka iela
Aleksandra Čaka iela Rīgā (pie krustojuma ar Lāčplēša ielu)
Ielas novietojums Rīgā
Riga Aleksandra Caka iela karte.png
Pamatinformācija
Pilsēta Flag of Riga.svg Rīga
Priekšpilsēta Centra rajons
Latgales priekšpilsēta
Apkaime Centrs, Avotu iela, Grīziņkalns
Garums 2744 m[1]
Vēsturiskie
nosaukumi
Suvorova iela
Joslu skaits 2+2
Segums asfalts
Sabiedriskais transports
Autobuss 5. 13. 20. 47. 49.
Trolejbuss 11. 18. 22. 23.
Aleksandra Čaka iela Vikikrātuvē
Aleksandra Čaka ielas un Pērnavas ielas krustojums

Aleksandra Čaka iela ir Rīgas maģistrālā iela, robeža starp Centra rajona Centra apkaimi un Latgales priekšpilsētas Avotu ielas (Avotu) un Grīziņkalna apkaimēm. Aleksandra Čaka iela sākas pie Marijas, Avotu un Blaumaņa ielas krustojuma un beidzas pie Zemitānu pārvada pār Rīgas-Lugažu dzelzceļa līniju. Ielas kopējais garums ir 2744 metri[1] un tā lielāko posmu, līdz Ērgļu ielai, sastāv no divām neatdalītām braukšanas joslām.

Nosaukumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sākotnēji iela saukta par Jauno ielu. 1860. gadā jaunierīkotam ielas posmam no tagadējā Raiņa bulvāra līdz Elizabetes ielai piešķīra nosaukumu Marijas iela, Krievijas imperatora Aleksandra II sievas Marijas Aleksandrovnas vārdā (vācu: Marienstrasse, krievu: Мариинская улица). 1885. gadā arī pārējo Jauno ielu apvienoja ar Marijas ielu. Pēc Latvijas okupācijas 1941.-1944. gadā to pārdēvēja par Pleskavas ielu (vācu: Pleskauer Strasse), bet 1950. gadā par Suvorova ielu, krievu karavadoņa, ģenerālisimusa Aleksandra Suvorova vārdā. [2]1989. gadā ielu atkal sadalīja divās daļās, saglabājot vienotu numerāciju. Posmam no Stacijas laukuma līdz krustojumam ar Blaumaņa/Avotu ielu atjaunoja Marijas ielas nosaukumu, bet tālākajam posmam piešķīra nosaukumu Aleksandra Čaka iela, par godu dzejniekam Aleksandram Čakam, kuram Ziedoņdārzā uzstādīja pieminekli.[3]

Ielas raksturojums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Aleksandra Čaka iela ir 2040 metrus gara asfaltēta iela Centra, Avotu ielas un Grīziņkalna apkaimēs. Tā sākas pie Marijas, Avotu un Blaumaņa ielas krustojuma (ir Marijas ielas turpinājums) un virzās ziemeļaustrumu virzienā prom no pilsētas centra. Aleksandra Čaka iela krustojas ar Lāčplēša, Ģertrūdes, Stabu, Bruņinieku, Matīsa ielām. Ziedoņdārza un Rīgas 6. vidusskolas tuvumā ielai ir savienojums ar Artilērijas ielu. Ielai virzoties tālāk, tā savienojas arī ar Tallinas, Laboratorijas, Ērgļu ielām. Posmā no Ērgļu ielas līdz Zemitānu pārvadam Aleksandra Čaka iela sastāv no atdalītām braukšanas joslām. Vēl ielai ir savienojumi ar Alauksta, Terēzes, Pērnavas ielām, kā arī īsi pirms Zemitānu pārvada — ar Sapieru ielu. Zemitānu pārvada tuvumā atrodas a/s "Latvijas balzams" ražošanas ēkas. Aleksandra Čaka iela beidzas pie Zemitānu pārvada pār Rīgas-Lugažu dzelzceļa līniju, Zemitānu dzelzceļa pārvads to savieno ar Ieriķu ielu.

Ielu savienojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Aleksandra Čaka iela ir savienota ar šādām ielām:

Objekti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sabiedriskais transports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pa Aleksandra Čaka ielu kursē vairāki autobusu un trolejbusu maršruti.

Agrākā tramvaja līnija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1885. gadā pa ielu atklāja zirgu tramvaja, no 1901. gada elektriskā tramvaja līniju. Tramvaja līnija veda līdz Stabu ielai, tālāk tā turpinājās pa Avotu un tagadējo Jāņa Asara ielu līdz Grīziņkalnam. Likvidēta 1960. gadu vidū.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 «Rīgas ielu pamatlielumi» (XLS). Atvērtie dati. Rīgas dome. 2016. gada 1. janvārī. Skatīts: 2016. gada 14. augustā.
  2. Piezīme: līdz 1923. gadam Suvorova, krievu karavadoņa mazdēla, Baltijas ģenerālgubernatora, vēlākā Pēterburgas ģenerālgubernatora kņaza, vārds bija tagadējai Krišjāņa Barona ielai
  3. zudusilatvija.lv

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]