Marija Tjudora

**Marija I**
*Mary I*
Marija I; Mary I
Anglijas karaliene
	1553. gada 19. jūlijā — 1558. gada 17. novembrī
Kronēšana	1547. gada 20. februārī
Priekštecis	Džeina vai Eduards VI
Pēctecis	Elizabete I
Dzimusi	1516. gada 18. februārī; Plakentijas pils, Griniča, Anglijas Karaliste; ( Apvienotā Karaliste)
Mirusi	1558. gada 14. decembrī (42 gadu vecumā); Svētā Džeimsa pils, Londona, Anglijas Karaliste; ( Apvienotā Karaliste)
Apglabāta	Vestminsteras abatija, Londona, Apvienotā Karaliste
Dzīvesbiedrs	Felipe II
Dinastija	Tjudoru dinastija
Tēvs	Henrijs VIII Tjudors
Māte	Aragonas Katrīna
Reliģija	katoļticība
Paraksts

Karaliene Marija I Tjudora no Anglijas (angļu: Queen Mary I Tudor of England; 1516—1558) bija Īrijas un Anglijas karaliene (1553—1558), Neapoles karaliene-konsorte (1554—1558), Aragonas, Maļorkas, Valensijas, Sicīlijas un Nīderlandes savienoto provinču konsorte (1556—1558), Barselonas hercogiene (1556—1558).

Marijas Tjudoras valdīšanas laikā notika reliģiskās represijas pret protestantiem — visā valstī tika tiesāti un par ķeceriem pasludināti simtiem protestantu. Starp 1555. un 1558. gadu apmēram 280 cilvēku tika publiski sadedzināti uz sārta, par ko viņa guva iesauku "Asiņainā Marija".

Dzīvesgājums

Bērnība

Marija dzimusi 1516. gada 18. februārī Grīnvičas pilī, Anglijas karaļa Henrija VIII un Aragonas Katrīnas ģimenē. Viņa bija vienīgā no pāra bērniem, kas izdzīvoja līdz pilngadībai. Bērnībā Marija saņēma rūpīgu humanitāro izglītību — viņa apguva latīņu, franču un spāņu valodu, spēlēja mūzikas instrumentus.

Attiecības ar tēvu un troņmantniecība

Pēc Henrija VIII laulības šķiršanas no Katrīnas un viņa laulībām ar Annu Boleinu, Marijas statuss ievērojami kritās. Viņa tika pasludināta par ārlaulībā dzimušu bērnu un izslēgta no troņmantnieku saraksta. Tikai vēlāk, kad tronī nonāca viņas pusbrālis Eduards VI, Marijas mantošanas tiesības tika daļēji atjaunotas, lai gan viņa saglabāja sarežģītas attiecības ar protestantu valdnieku.

Pēc Eduarda VI nāves 1553. gadā, viņa pretinieki mēģināja tronī iecelt Lēdiju Džeinu Greju. Tomēr Marija saņēma plašu tautas un aristokrātu atbalstu, īsā laikā atguva varu un tika kronēta par Anglijas un Īrijas karalieni.

Valdīšana

Marija I kļuva slavena ar centieniem atjaunot katoļticību Anglijā. Viņa atcēla daļu no protestantiskajām reformām, kas tika ieviestas viņas tēva un pusbrāļa laikā. Tika atjaunota vienotība ar Romas Katoļu baznīcu. Laikā, kad pret protestantiem veica reliģiskās represijas, kurās vairāki simti cilvēku tika sadedzināti uz sārta, Marijai deva iesauku “Asiņainā Marija” (Bloody Mary).

1554. gadā viņa apprecējās ar Spānijas princi Filipu (vēlāk karali Felipi II). Šī laulība bija nepopulāra Anglijā, jo daudzi baidījās no spāņu ietekmes. Kā konsorte viņa kļuva arī par Neapoles un Sicīlijas karalieni. No 1556. gada, Filipam II kļūstot par Spānijas karali, Marija bija arī vairākās Spānijas karaļvalstīs un zemēs titulēta valdnieka sieva.

Ārpolitika un ekonomika

Marijas valdīšana bija iezīmēta ar Anglijas ciešāku saistīšanu Spānijas politiskajā kursā. 1557. gadā Anglija iesaistījās karā pret Franciju, kas noslēdzās ar Kalē — pēdējās Anglijas teritorijas kontinentā — zaudēšanu 1558. gadā. Tas tika uztverts kā liela nacionāla traģēdija.

Ekonomiskās problēmas, slimības epidēmijas un reliģiskās represijas radīja plašu neapmierinātību sabiedrībā, kas grauva Marijas popularitāti.

Nāve un mantinieki

Marija Tjudora nomira 1558. gada 17. novembrī 42 gadu vecumā Londonā bez pēcnācējiem. Viņu apglabāja Vestminsteras abatijā. Viņas mantiniece bija pusmāsa Elizabete I, kas kļuva par vienu no ievērojamākajām Anglijas valdniecēm.

Literatūra

Mary I. Encyclopædia Britannica, 11th ed. London: Cambridge University Press. 1911
Mary Tudor. / The Catholic Encyclopedia (Volume IX). New York: Robert Appleton Company. 1910
Эриксон Кэролл. Кровавая Мэри. — Москва, 2002.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Marija Tjudora.

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (2004-2017) (krieviski)
Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
Pasaules vēstures enciklopēdijas raksts (angliski)
Katoļu enciklopēdijas raksts (angliski)
Pareizticīgo enciklopēdijas raksts (krieviski)
Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
Eakins, L. E. Mary I. 2004 (angliski)
Mary I Chronology World History Database (angliski)
"Bloody Mary: Further Intrigue in the Tudor Court", Stevens, Garry, 2004. (angliski)
Mary Tudor takes the Crown — Tudor History (angliski)

Tjudoru dinastijas valdnieks
Priekštecis: Eduards VI Tjudors	Anglijas un Īrijas karaliene 1553—1558	Pēctecis: Elizabete I