Vilhelms Knoriņš

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Vilhelms Knoriņš
Vilhelms Knoriņš
Personīgā informācija
Dzimis 1890. gada 29. augustā
Skujenes pagasts, Vidzemes guberņa (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1938. gada 29. jūlijā (47 gadi)
Komunarkas masu kapi pie Maskavas (tagad Karogs: Krievija Krievija)
Tautība latvietis

Vilhelms Knoriņš, arī Vilis Knoriņš (1890-1938), bija latviešu skolotājs, pēc Pirmā pasaules kara viens no Baltkrievijas komunistiskās partijas dibinātajiem. Padomju vēsturnieks un literatūrkritiķis, Maskavas Sarkanās profesūras partijas vēstures institūta direktors, grāmatas Vissavienības Komunistiskās (boļševiku) partijas vēstures īsais kurss redkolēģijas vadītājs.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1890. gada 29. augustā Skujenes pagasta "Cieļos"[1] zemnieka Jura Knoriņa ģimenē. Kopā ar vecākiem pārcēlās uz Līgatni, mācījās Paltmales pamatskolā un Siguldas draudzes skolā, vēlāk Valmieras skolotāju institūtā (1906-1910). Strādāja par skolotāju Straupes skolā, 1910. gadā iestājās Latvijas Sociāldemokrātijas (LSD) partijā un darbojās LSD Līgatnes organizācijā. Pēc tam pārcēlās uz Rīgu, kur bija skolotājs, LSD Rīgas organizācijas loceklis un Rīgas Lauksaimniecības biedrības bibliotēkas pārzinis (1913).[2]

Pirmā pasaules kara laikā karoja Krievijas armijas Rietumu frontē. Pēc Februāra revolūcijas organizēja karavīru padomes un piedalījās Minskas strādnieku un zaldātu padomes veidošanā. Baltkrievijas Komunistiskās (boļševiku) partijas (K(b)P) Centrālkomitejas sekretārs (1918), Lietuvas—Baltkrievijas PSR K(b)P Centrālkomitejas sekretārs (1919), tad atkal Baltkrievijas K(b)P sekretārs (1920-1922).

No 1922. gada darbojās Vissavienības K(b)P centrālajā aparātā Maskavā un bija šīs partijas Aģitācijas un propagandas nodaļas vadītājs (1926-1927). Uz laiku atkal Baltkrievijas K(b)P sekretārs (1927-1928). No 1928. gada darbojās Kominternes Politiskajā sekretariātā un vadīja Viduseiropas zemju sekretariātu.[3] 1932. gadā Knoriņu iecēla par Maskavas Sarkanās profesūras partijas vēstures institūta direktoru, 1935. gadā viņš aizstāvēja vēstures zinātņu doktora disertāciju. Šajā laikā Knoriņš saka vadīt grāmatas "VK(b)P vēstures īsais kurss" redkolēģiju, tomēr grāmatu izdeva tikai 1938. gadā kā Staļina darbu.

Lielā terora laikā Knoriņu arestēja 1937. gadā naktī no 22. uz 23. jūniju[4] un ieslodzīja Lefortovas cietumā. Pratināšanās neatzina savu vainu par spīti spīdzināšanām. PSRS Augstākās tiesas Kara kolēģija Knoriņam piesprieda nāvessodu, kas izpildīts Komunarkas masu kapos pie Maskavas 1938. gada 29. jūlijā.

Reabilitēts 1955. gadā. Līdz 1991. gadam Knoriņa vārdā bija nosaukta Salaspils iela Rīgā.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]