Virsaitis (karakuģis)

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Šis raksts ir par karakuģi. Par citām jēdziena Virsaitis nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Karakuģis "Virsaitis"
Karakuģis "Virsaitis" ar hidroplānu.

Virsaitis bija Latvijas kara flotes flagkuģis (1919-1940). Kuģa pastāvīgā pietauvošanās vieta bija Liepājas Karostā un AB dambī Rīgā. Nogrimis 1941. gadā Otrā pasaules kara laikā Somu jūras līcī.

Kuģa gaitu vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijas augstākie kara flotes virsnieki uz "Virsaiša" klāja, vidū Teodors Spāde un Arhibalds fon Keizerlings (ap 1930).

Uzbūvēts Pirmā pasaules kara laikā 1917. gadā kā Vācijas impērijas Kara flotes mīnu traleris "M-68" Neptun Werft Rostock kuģu būvētavā Rostokā. Pēc Rīgas ieņemšanas nosūtīts uz Daugavas grīvu, kur 29. oktobrī uzskrēja uz mīnas un nogrima. Padomju Latvijas Jūrlietu pārvalde 1919. gada marta sākumā to izcēla un nodeva remontā. No 15. marta kuģi, kaut arī remontā esošu, ieskaitīja jaundibinātajā Padomju Latvijas kara flotilē kā mīnu traleri "Sarkanā Latvija". Pēc Rīgas atbrīvošanas 1919. gada 22. maijā no lielinieku varas tas palika landesvēra kontrolētajā Bolderājā.

1919. gada jūlijā Latvijas Republikas Apsardzības ministrija pārņēma kuģi sava bilancē, pārdēvējot par "M" un atsāka kuģa remontēšanu, paplašināšanu un apbruņošanu Biržas mehāniskā darbnīcā un kuģu būvētavā Bolderājā. Kaut arī mīnu traleris "M" vēl atradās remontā, Apsardzības ministrs to 1921. gada 12. jūnijā ieskaitīja jūras dienestā, pārdēvējot par "Virsaitis". Vairs netika apzīmēts kā lielgaballaiva mīnulicējs, bet gan dēvēts sākumā par "Kara ministrijas sargu kuģi", vēlāk vienkārši par "karakuģi" (saīsinājumā lietojot k/k). Vispirms k/k "Virsaitis" apmācību nolūkos apbraukāja Latvijas piekrasti un Rīgas jūras līci. 1923. gada augustā tas veica pirmo tālāko apmācības braucienu juras kapteiņa A. Keizerlinga vadībā, ierodoties Gēteborgas ostā Zviedrijā. 1920.-1930. gados "Virsaitis" veica virkni valsts reprezentācijas braucienu, piedalījās kara flotes manevros (1930., 1931. gados kopā ar Igaunijas un Somijas kara flotēm).

Pēc Latvijas okupācijas 1940. gada 19. augustā to iekļāva PSRS Baltijas kara flotes sastāvā kā mīnulicēju ar nosaukumu "T-297". Pēc Vācijas uzbrukuma PSRS 1941. gada 25. jūlijā kuģi pārdēvēja atpakaļ par "Virsaiti". 1941. gada 2. decembrī, evakuējot Sarkanās armijas daļas no Ziemas kara laikā PSRS okupētās Hanko pussalas, "Virsaitis" Somu jūras līcī uzbrauca uz mīnas un nogrima.

Tehniskie parametri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Ūdensizspaids: 525 t, garums: 56 m, platums: 7,6 m, iegrime: 2,2 m, ātrums: 17 mezgli, 1200 Zs Schulz tvaika mašīnas, 2 skrūves; darbības radiuss: 1200 jūras jūdzes jeb 2222,4 km, komandā 69-70 vīri.
  • Bruņojums:
    • līdz 1939. gadam: divi 75 mm Carnet-Schneider lielgabali; divi 57 mm Hotchkis lielgabali; viens 75 mm zenītlielgabals; 4 Vickers ložmetēji, 30 mīnas.
    • līdz 1941. gadam: divi 86 mm Škoda lielgabali; divi 57 mm Hotchkis lielgabali; 4 Vickers ložmetēji.
    • no 1941. gada: divi 100 mm lielgabali; 37 mm zenītlielgabals; divi lielkalibra ložmetēji.

Komandieri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Karakuģa "Virsaitis" vraka attēls, kas iegūts ar hidrolokatora palīdzību

Kuģa vraks[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2011. gada oktobrī tika paziņots, ka pie Somijas krastiem ir atrasts kuģa vraks.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Latvijas jūrniecības vēsture. Enciklopēdija. Rīga, 1998.
  • Ēriks Priedītis. Latvijas kara flote 1918-1940. Rīga: Militārās literatūras apgāds, 2004, 28.-33. lpp.