Teodors Spāde

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Teodors Spāde
Teodors Spāde
Personīgā informācija
Dzimis 1891. gada 7. martā
Ventspils, Kurzemes guberņa (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1970. gada 25. jūlijā (79 gadi)
Temirtau, Kazahijas PSR (tagad Karogs: Kazahstāna Kazahstāna)
Tautība latvietis
Dzīvesbiedre Nadežda Švelidze-Petrova (1917-1937)
Maija Pētersone (no 1940)
Bērni Selgars Spāde(1941)
Militārais dienests
Dienesta pakāpe admirālis
Dienesta laiks 1914. — 1920.
1926. — 1940.
Valsts Karogs: Krievijas Impērija Krievijas Impērija
Valsts karogs: Ukraina Ukrainas Tautas Republika
Flag of Georgia (1918–1921).svg Gruzija
Valsts karogs: Krievija Baltā kustība
Karogs: Latvija Latvija
Struktūra kara flote
Kaujas darbība Pirmais pasaules karš, Krievijas pilsoņu karš
Apbalvojumi Sv. Staņislava ordenis (III šķiras), Sv. Annas ordenis (IV un III šķiras), Triju Zvaigžņu ordenis (IV un III šķira), Viestura ordenis (II šķiras), Francijas Goda leģiona ordenis (IV un III šķiras), u.c.
Izglītība Rīgas Politehniskais institūts, Petrogradas Jūras kadetu korpuss (1915)
Francijas Jūras kara akadēmija (1928)

Teodors Spāde (1891-1970) bija latviešu jūrnieks, kara flotes virsnieks, Latvijas Jūras krastu aizsardzības eskadras komandieris (1931-1938), Latvijas Kara flotes komandieris, admirālis (1938-1940).

Dzīves gājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1891. gada 7. martā Ventspilī zvejnieka Jura Spādes un viņa sievas Annas ģimenē. 1909. gadā Teodors pabeidza mācības Rīgas pilsētas reālskolā, studēja Rīgas Politehniskā institūta Mehānikas nodaļā, kuru absolvēja 1914. gadā.

Pirmā pasaules kara sākumā 1914. gada jūlijā T. Spādi mobilizēja, ieskaitīja Baltijas jūras kara flotē un nosūtīja uz jūras virsnieku skolu Petrogradā. Pēc skolas beigšanas 1915. gadā viņš kā mičmanis dienēja Krievijas Melnās jūras kara flotē uz līnijkuģa "Joan Zlatoust" (Иоан Златоуст), 1916. gadā bija torpēdkuteru "Svirepij" un "Stremiteļnij" komandieris, 1917. gadā kuģu brigādes štāba virsnieks. Dienot Melnās jūras kara flotes kuģu brigādes štābā Batumi, viņš 1917. gada maijā salaulājās ar gruzīnieti Nadeždu Švelidzi-Petrovu.

1918. gada sākumā T. Spāde dienēja Ukrainas Tautas Republikas kara flotē, pēc Brestļitovskas miera līguma noslēgšanas pārgāja Gruzijas Demokrātiskās republikas dienestā, kļūdams par Aizkaukāza flotes Kuteru diviziona komandieri Batumi pilsētā. 1918. gada jūnijā T. Spāde Turcijas karaspēka uzbrukuma laikā līdz ar visu Batumi garnizonu krita turku gūstā un tika atbrīvots tikai 1918. gada oktobrī. Krievijas pilsoņu kara laikā 1919. gadā dienēja Deņikina komandēto Dienvidkrievijas bruņoto spēku kara flotē, paaugstināts par vecāko leitnantu, bija Sevastopoles komendants, Melnās un Azovas jūras ostu galvenā komandiera štāba priekšnieka palīgs. No 1920. gada marta ģenerāļa Vrangeļa Krievijas armijas dienestā, 1920. gada novembrī evakuējās uz Konstantinopoli, kur pieņēma Latvijas pilsonību un kopā ar sievu atgriezās Latvijā.

Latvijā T. Spāde bija kuģniecības sabiedrības "Ausma" līdzdibinātājs un motorburinieka „Lina” līdzīpašnieks. 1926. gadā viņš iestājās Latvijas armijā un dienēja Jūras novērošanas dienestā, vēlāk tika nosūtīts uz mācībām Francijas Jūras kara akadēmijā, kuru pabeidza 1928. gadā. 1929. gadā kļuva par karakuģa "Virsaitis" komandieri, no 1931. gada bija Jūras krastu aizsardzības eskadras komandieris, bet no 1938. gada Latvijas Kara flotes komandieris. 1938. gadā T. Spādem piešķīra admirāļa pakāpi.

Pēc Latvijas okupācijas 1940. gada septembrī admirāli Spādi atbrīvoja no dienesta un viņš bija spiests strādāt Rīgas namu pārvaldē. 1941. gada 14. jūnija deportācijas laikā viņu apcietināja un deportēja uz Tomskas apgabalu, vēlāk uz Steplaga soda nometnēm Ekibastuzā un Džezkazganā. Arī pēc atbrīvošanas 1953. gada decembrī padomju varas iestādes neļāva admirālim atgriezties dzimtenē, un viņš strādāja Temirtau pilsētas infekcijas slimnīcā par grāmatvedi.

Miris no ļaundabīgas slimības 1970. gada 25. jūlijā, apglabāts Temirtau pilsētas kapos. 1990. gada 29. aprīlī T. Spādes mirstīgās atliekas tika pārapbedītas Rīgas Meža kapos. Pārapbedīšanas ceremonijā piedalījās vēl dzīvie Latvijas Jūras kara flotes jūrnieki.[1]

Piemiņa[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2014. gada 27. novembrī, klātesot Latvijas Valsts prezidentam Andrim Bērziņam, Batumi pilsētā, Gruzijā, pie Valsts Jūras akadēmijas ēkas atklāja piemiņas plāksni Teodoram Spādem.[2]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]