Vistilbe

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Vistilbe
Lymnocryptes minimus (Brunnich, 1764)
Vistilbe
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlasePutni (Aves)
KārtaTārtiņveidīgie (Charadriiformes)
DzimtaSloku dzimta (Scolopacidae)
ĢintsVistilbes (Lymnocryptes)
SugaVistilbe (Lymnocryptes minimus)
Vistilbe Vikikrātuvē

Vistilbe (Lymnocryptes minimus) ir sloku dzimtas (Scolopacidae) tārtiņveidīgais putns, kas ir vienīgā suga vistilbju ģintī (Lymnocryptes). Tā ir gājputns un ligzdo Eiropas un Krievijas tundras un mērenajā joslā, bet ziemo Rietumieropā, Āfrikā un Āzijas dienvidos.[1]

Izplatība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijā vistilbes nelielā skaitā regulāri pārziemo

Vistilbei ir plašs ligzdošanas areāls, kas sākas Skandināvijas ziemeļaustrumos, turpinās pāri Somijai un Austrumeiropas ziemeļaustrumiem, Krievijas taigas zonai līdz Austrumsibīrijai. Izolētas populācijas sastopamas arī Zviedrijas dienvidos, Polijas un Baltkrievijas ziemeļos. Ziemo vistilbe Rietumeiropā, Vidusjūras reģionā, Āfrikā, Tuvajos Austrumos, Indijā un Dienvidaustrumāzijā.[2]

Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vistilbe Latvijā ir samērā parasta ceļošanas laikā, bet grūti pamanāma. Daudzskaitlīgākās rudens migrantu uzskaites pēdējos gados bijušas Randu niedrājā, kurā novēroti vismaz 80 īpatņi, un Liepājas ezera austrumu krasta Vītiņu pļavās vismaz 25 īpatņi.[2] Abas uzskaites veiktas 2013. gada oktobrī. Ligzdošana pēdējās desmitgadēs nav pierādīta. Vistilbes nelielā skaitā regulāri pārziemo pie neaizsalstošiem grāvjiem, strautiem vai uzplūdušās ciņainās pļavās valsts centrālajā un rietumu daļā, taču slēptā dzīves veida dēļ reti novērota.[2]

Izskats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vistilbei ir tumši brūni raibumota mugura ar četrām dzeltenām garensvītrām un gaiša pavēdere

Vistilbe ir neliela auguma bridējputns. Tās ķermeņa garums ir 17—25 cm, spārnu izplētums 30—42 cm, svars 28—106 g (galvenokārt 35—73 g).[3][4] Vistilbei ir proporcionāli liela galva, īss kakls, arī relatīvi īss knābis (tas ir tikai nedaudz garāks kā galva[5]), smaili, šauri spārni ar bāliem lidspalvu galiņiem.[3] Aste ir īsa un tumša, kājas dzeltenzaļas vai tumši zaļas, knābis dzeltenīgs ar melnu galu, acis tumši brūnas.[5]

Apspalvojums uz muguras ir tumši brūni raibumots ar četrām dzeltenām garensvītrām, pavēdere gaiša. Tumšajai mugurai ir raksturīgs metāliski zaļš spīdums.[5] No knābja līdz acij stiepjas tumša svītra, bet virs acs ir plata, gaiša svītra, atgādinot uzaci, zem acs uz gaišā vaiga tumšs laukumiņš, atgādinot apgāztu pusmēnesi.[5] Arī uz galvas tumšās centrālās daļas ir divas dzeltenas garenvirziena svītras. Abi dzimumi izskatās vienādi, tikai tēviņam ir garāki spārni un aste.[6] Jaunie putni līdzīgi pieaugušajiem, bet to garenvirziena svītras bālākas, mazāk košas.[6]

Līdzīgas sugas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vistilbei līdzīgas sugas ir ķikuts, mērkaziņa un sloka.[7] Salīdzinoši vistilbe ir tikai cīruļa lielumā: tā ir daudz mazāka par drukno ķikutu un baloža lieluma sloku, kā arī mazāka par mērkaziņu. Turklāt mērkaziņa lidojot svaidās, kā arī mēdz pacelties gaisā un, strauji krītot, izplest asti, kuras malējās spalvas vibrējot rada blējošas skaņas.[7] Vistilbes lidojums ir taisns, ar ātrām spārnu vēdām.[6]

Uzvedība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vistilbei ir raksturīgi sastingt, pieplakt pie zemes un saplūst ar apkārtējo vidi, ja kāds tai tuvojas

Vistilbe ārpus vairošanās sezonas ir ļoti uzmanīgs putns, kuru ir grūti pamanīt un novērot ne tikai dēļ tā apspalvojuma, bet arī dēļ dzīves veida. Vistilbei ir raksturīgi sastingt, pieplakt pie zemes un saplūst ar apkārtējo vidi, ja kāds tai tuvojas. Tā paceļas spārnos tikai pašā pēdējā brīdī, kad nācējs ir pietuvojies ļoti tuvu klāt. Nolidojusi īsu distanci, vistilbe atkal ienirst biezi saaugušā veģetācijā.[8][9] Barošanās laikā vistilbe nepārtraukti šūpojas, it kā stāvētu uz atsperēm.[9]

Kopumā vistilbe ir ļoti kluss putns, tikai riesta laikā, lai piesaistītu mātīti, tēviņš rada īpatnējas skaņas, kas atgādina lēkšojošu zirgu pa koka tiltu.[5] Aktīva galvenokārt naktī un krēslas stundās. Parasti vistilbe ir vienpate, bet reizēm var novērot nelielus bariņus, līdz 6 īpatņiem.[10]

Barība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vistilbe barojas, ar knābi iztaustot mīkstus dubļus un dūņas, vai, izmantojot redzi, uzlasa barību no zemes virsmas. Tā galvenokārt barojas ar kukaiņiem, gliemjiem, posmtārpiem un sliekām, kā arī nedaudz ar augiem un sēklām.[5][9][10]

Ligzdošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ligzdošanas sezona ir laikā no maija līdz septembrim, iespējami divi perējumi.[10] Vistilbes veido monogāmus pārus, ligzdojot purvos, mitrās pļavās un slīkšņās ar īsu, bet biezu veģetāciju. Ligzda ir neliela iedobe uz zemes, kas izklāta ar sausu zāli un lapām,[5] bet reizēm uz peldošām ūdensaugu salām.[10] Vistilbe samērā lielo ligzdošanas teritoriju (līdz 20 hektāriem) iezīmē ar augstu lidojumu debesīs. Parasti šis lidojums tiek veikts krēslas stundās, bet reizēm arī dienas laikā.[6] Vistilbes tēviņš paceļas 50—60 metru augstumā, paceļoties 45—50° leņķī. Pēc tam putns lido taisni uz priekšu vai met plašus lokus, līdz strauji metas lejup apmēram tādā pašā leņķī, kā pacēlās. Ļoti bieži vistilbe sakļauj spārnus apmet kūleni un atkal paceļas augšup. Lidojuma laikā tiek izdota zirga auļošanas skaņa.[6]

Dējumā ir 3—4 olīvzaļas vai brūnas olas. Inkubācijas periods ilgst apmēram 21—24 dienas, perē tikai mātīte. Drīz pēc izšķilšanās mazuļi pamet ligzdu un seko mātei.[5][10] Cālēni ir sarkanbrūni ar gaišāku pavēderi un melnbaltām pazīmēm uz galvas, spārniem un muguras.[10] Par mazuļiem rūpējas abi vecāki.[6] Jaunie putni sāk lidot apmēram 3 nedēļu vecumā.[6]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. IUCN: Lymnocryptes minimus
  2. 2,0 2,1 2,2 «Ornitofaunistika: Vistilbe Lymnocryptes minimus». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 21. jūnijā. Skatīts: 2016. gada 22. augustā.
  3. 3,0 3,1 Alive: Jack Snipe (Lymnocryptes minimus)
  4. Dunning, John B., Jr., ed. (1992). CRC Handbook of Avian Body Masses. CRC Press. ISBN 978-0-8493-4258-5.
  5. 5,0 5,1 5,2 5,3 5,4 5,5 5,6 5,7 NatureGate: Jack Snipe
  6. 6,0 6,1 6,2 6,3 6,4 6,5 6,6 Oiseaux-birds: Jack Snipe
  7. 7,0 7,1 Putni palieņu pļavās: ķikuts
  8. Newton, Alfred (1911). "Snipe". In Chisholm, Hugh. Encyclopædia Britannica (11th ed.). Cambridge University Press.
  9. 9,0 9,1 9,2 RSPB: Jack Snipe
  10. 10,0 10,1 10,2 10,3 10,4 10,5 Avibirds: Jack snipe

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]