Višnu

Mūsdienīgs Višnu attēlojums

Višnu (sanskritā: विष्णु, víṣṇu, izrunā: /ʋɪʂɳʊ/ — ‘visuresošais’, ‘visaptverošais’) ir viena no svarīgākajām hinduisma dievībām, kas uztur visu esošo. Tas ir otrais dievs trimūrti (hinduisma dievu trīsvienībā). Trimūrti vēl ir Brahma, kas simbolizē radīšanas spēku, un Šiva, — iznīcības spēku. Dažādos hinduisma novirzienos Višnu pielūdz vai nu tieši, vai ar viņa avatāru starpniecību, no kuriem izplatītākie ir Krišna un Buda.

Tradicionāli Višnu attēlo kā jaunu vīrieti ar zilganu vai tumši zilu ādu un daudzām rokām. Viņa simboli ir gliemežnīca, vāle un lotoss. Višnu uzskata par miera sargātāju un zemes aizstāvi. Kad zemei draud briesmas, Višnu ierodas pasaulē un reinkarnējas kādā avatārā, atjaunot pasaulē kārtību. Tiek uzskatīts, ka Višnu mīt Meru kalnā un pārvietojas, jādams putnu valdnieka Haruda mugurā.

Višnu ir zināms arī ar tādiem vārdiem kā Hari, Kešava, Murari, Nārājana, Purošotama un Vāsudeva. Viņa sieva ir bagātības, mīlestības un labklājības dieviete Lakšmi. Viņiem ir divi bērni — Kamadeva un Aijapa.

No mazsvarīgas līdz augstākajai dievībai

Vēdiskajā periodā Višnu nebija nozīmīgākā dievība, piemēram, pērkona un negaisa dievība Indra bija svarīgāka. Mūsdienās Višnu ir indiešu centrālā dievība. Daudzos indiešu avotos ir norādīts, ka Višnu tikai ar laiku ir kļuvis par centrālo dievību, taču nav zināmi apstākļi, kas saistīti ar Višnu lomas pieaugumu un citu dievību lomu samazināšanos.

Indiešu svēto dziedājumu krājumā “Rigvēda” Višnu tiek attēlots kā pērkona dievības Indras pavadonis vai jaunākais brālis, Indras palīgs cīņā pret dēmonu Vritru. Tur arī slavētas trīs Višnu darbības, ar kuriem viņš mainījis pasauli. Vēlākajos tekstos brahmanās Višnu nozīme un loma pieaug. Hinduisma rakstos “Upanišadas” Višnu jau tiek atspoguļots kā viens no nozīmīgākajiem dieviem. Savukārt divos nozīmīgākajos indiešu eposos “Mahābhārata” un “Rāmājana” ir jau ielikts pamats Višnu atzīšanai par pašu svarīgāko hinduisma dievu. Višnu tika identificēts gan kā Krišna (bieži minēts pirmajā eposā), gan kā Rāma (otrajā eposā). Vislielākā vērība viņam pievērsta purānās. Sešas no astoņpadsmit purānām ir veltītas tieši Višnu.

Višnu avatāras

Višnu var reinkarnēties dažādos veidos tajos laika periodos, kad darmai (pasaules kārtībai) draud briesmas. Pazīstamas ir 10 avatāras:

1. Matsja — zivs, kas Lielo Plūdu laikā vilka šķirstu,
2. Kūrma — bruņurupucis,
3. Varāha — mežakuilis,
4. Narasimha — vīrs ar lauvas galvu,
5. Vāmana — punduris,
6. Parašurāma — „Rāma ar cirvi“ jeb Višnu cilvēka izskatā,
7. Rāma — eposa “Rāmājana” varonis,
8. Krišna — „melnais“, poēmas “Bhagavadgīta” teicējs,
9. Buda — reizēm arī Balarāma, Krišnas brālis,
10. Kalki — Višnu nākotnes iemiesošanās kā jātnieks, kas atjaunos darmu.

Višnuisms

Višnu dažādo kultu kopējais nosaukums ir višnuisms, kas izplatīts Indijā. Ārpus Indijas Višnu kulti tiek praktizēti krišnaismā. Višnu ir galvenais dievs, kuru godā višnuismā, pārējos dievus uzskata par viņa daļējiem iemiesojumiem. Tiek uzskatīts, ka ar Višnu pamošanos no miega tiek iesākts jauns laikmets un ir iecere radīt jaunu pasauli.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Višnu.
• «Vishnu» (angļu). Encyclopedia Britannica.
• «Вишну» (krievu). Большая российская энциклопедия. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 11. jūnijā. Skatīts: 2020. gada 11. martā.