Vjatiči

Vjatiči 966. gadā maksā meslus kņazam Svjatoslavam Igorevičam (Radzivila hronikas zīmējums).

Asutrumslāvu apdzīvotās zemes 7.—8. gadsimtā (zaļā krāsā)

Vjatiči (senaustrumslāvu: вѧти́чи, krievu: вя́тичи) bija austrumslāvu cilšu savienība, kas 8.—13. gadsimtā apdzīvoja Okas augšteces, vidienes un Donas augšteces baseinu (mūsdienu Krievijas Maskavas, Brjanskas, Kalugas, Orlas, Rjazaņas, Smoļenskas, Tulas, Voroņežas un Ļipeckas apgabali). Vjatičiem uz rietumiem un ziemeļrietumiem dzīvoja Dņepras balti (austrumgalindi) un kriviči, uz ziemeļiem — merieši un meščeri, uz austrumiem — mordvieši (erzji un mokši), uz dienvidiem — severjani un uz dienvidrietumiem — radimiči.

Vjatiči ilgu laiku saglabāja pagānismu, un kristietību dažās vietās pieņēma tikai 15. gadsimta sākumā. Vjatiči nodarbojās ar medībām (viņi maksāja hazāriem nodevas ar kažokādām), medus, sēņu un meža ogu vākšanu, kā arī ar zemkopību (prosas, miežu, kviešu un rudzu audzēšanu) un lopkopību (cūku, govju, kazu un aitu audzēšanu). 17. gadsimtā vjatiči kopā ar krivičiem, severjaniem, drevļaniem, un radimičiem piedalījās krievu etnoģenēzē.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Vjatiči.

• Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (2004-2017) (krieviski)