Voroņežas apgabals

Vikipēdijas lapa
Voroņežas apgabals
Воронежская область
Flag of Voroņežas apgabals
Karogs
Coat of arms of Voroņežas apgabals
Ģerbonis
Pārvaldes centrs Voroņeža
Oficiālā valoda krievu
Valsts Karogs: Krievija Krievija
Federālais apgabals Centrālais
Platība 
 - Kopējā 52 200 km²
Iedzīvotāji
 - Kopā 2 313 600
 - Blīvums 44,3/km²
 - Tautas krievi (94,14%)
Pilsētas 7
Rajoni 32
Mājaslapa: http://admin.vrn.ru/
Voroņežas apgabals Vikikrātuvē

Voroņežas apgabals ir viens no Krievijas apgabaliem. Tas robežojas ar Kurskas un Belgorodas apgabaliem rietumos, Ļipeckas un Tambovas apgbaliem ziemeļos, Saratovas apgabalu austrumos, Volgogradas un Rostovas apgabaliem dienvidaustrumos, kā arī ar Ukrainas Luhanskas apgabalu dienvidrietumos.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tagadējā Voroņežas apgabala teritoriju līdz 13. gadsimtam apdzīvoja neatkarīgas stepju tautas (avāri, pečeņegi, bulgāri, maģāri, polovcieši), kas 9. gadsimtā atradās Hazāru kaganāta pakļautībā. 1223. gadā Kaujā pie Kalkas upes Mongoļu impērijas karaspēks sakāva apvienoto polovciešu un Kijivas Krievzemes karaspēku un pēc 1240. gada šīs apgabals nokļuva Zelta Ordas pārvaldībā. Zelta Ordas sabrukuma periodā ap 1449. gadu šeit dzīvojošās stepju klejotāju ciltis atzina Krimas hanu virsvadību. Vēlāk šajā apgabalā no Maskavijas, Lietuvas dižkunigaitijas, vēlāk Polijas-Lietuvas kopvalsts ieceļoja Donas kazaki, kas izveidoja robežzonu ar Krimas hana kontrolētajām zemēm. 1708. gadā ietilpa Pētera I izveidotajā Azovas guberņā, kuru 1725. gadā pārdēvēja par Voroņežas guberņu.

Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Apgabala iedzīvotāju skaits 2008. gada 1. janvārī bija 2 280 400 iedz. Tajā skaitā pilsētās - 1 436 300 iedz. (63%), bet laukos - 844 100 iedz. (37%).

Demokrātiskie rādītāji

Rādītājs 2002. gads 2005. gads 2006. gads
Dzimuši 19 043 19 417 19 257
Miruši 45 031 43 639 41 806
Dabiskais pieaugums -25 988 -24 222 -22 549
Iebrauca 33 705 33 903 32 313
Izbrauca 28 962 30 727 30 951
Pieaugums no migrācijas 4 743 3 176 1 362
Kopējais pieaugums -21 245 -21 046 -21 187

Nacionālais sastāvs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tautība Iedz. skaits pēc 2002. gada tautas skaitīšanas datiem (*Arhivēts 2012. gada 26. janvārī, Wayback Machine vietnē.)
Krievi 2239,5
Ukraiņi 73,7
Armēņi 8,8
Baltkrievi 5,0
Čigāni 4,8
Azerbaidžāņi 4,2
Tatāri 3,5
Turki 3,4
Vācieši 2,0
Čečeni 1,7
Čuvaši 1,7
Gruzīni 1,7
Ebreji 1,5
Moldāvi 1,4
Mordovieši 1,2

Pilsētas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Karte[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]