Voroņežas apgabals
| Voroņežas apgabals | |||
| Воронежская область | |||
| — apgabals — | |||
|
|
|||
|
|||
| Oficiālā valoda | krievu valoda | ||
|---|---|---|---|
| Valsts | |||
| Federālais apgabals | Centrālais federālais apgabals | ||
| Centrs | Voroņeža | ||
| Administratīvais iedalījums | 34
|
||
| Platība | |||
| - Kopā | 52 216 km² | ||
| Iedzīvotāji (2024) | |||
| - Kopā | 2 260 045 | ||
| - Blīvums | 43,3/km² | ||
| - Etniskais sastāvs | krievi (90,1 %) | ||
| ISO 3166 kods | RU-VOR | ||
| Mājaslapa: www | |||
Voroņežas apgabals ir viens no Krievijas Federācijas apgabaliem Centrālā federālā apgabala sastāvā. Tas robežojas ar Kurskas un Belgorodas apgabaliem rietumos, Ļipeckas un Tambovas apgbaliem ziemeļos, Saratovas apgabalu austrumos, Volgogradas un Rostovas apgabaliem dienvidaustrumos, kā arī ar Ukrainas Luhanskas apgabalu dienvidrietumos.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Tagadējā Voroņežas apgabala teritoriju līdz 13. gadsimtam apdzīvoja neatkarīgas stepju tautas (avāri, pečeņegi, bulgāri, maģāri, polovcieši), kas 9. gadsimtā atradās Hazāru kaganāta pakļautībā. 1223. gadā Kaujā pie Kalkas upes Mongoļu impērijas karaspēks sakāva apvienoto polovciešu un Kijivas Krievzemes karaspēku un pēc 1240. gada šīs apgabals nokļuva Zelta Ordas pārvaldībā. Zelta Ordas sabrukuma periodā ap 1449. gadu šeit dzīvojošās stepju klejotāju ciltis atzina Krimas hanu virsvadību. Vēlāk šajā apgabalā no Maskavijas, Lietuvas dižkunigaitijas, vēlāk Polijas-Lietuvas kopvalsts ieceļoja Donas kazaki, kas izveidoja robežzonu ar Krimas hana kontrolētajām zemēm. 1708. gadā ietilpa Pētera I izveidotajā Azovas guberņā, kuru 1725. gadā pārdēvēja par Voroņežas guberņu.
Iedzīvotāji
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Apgabala iedzīvotāju skaits 2008. gada 1. janvārī bija 2 280 400 iedz. Tajā skaitā pilsētās - 1 436 300 iedz. (63%), bet laukos - 844 100 iedz. (37%).
Demokrātiskie rādītāji
| Rādītājs | 2002. gads | 2005. gads | 2006. gads |
|---|---|---|---|
| Dzimuši | 19 043 | 19 417 | 19 257 |
| Miruši | 45 031 | 43 639 | 41 806 |
| Dabiskais pieaugums | -25 988 | -24 222 | -22 549 |
| Iebrauca | 33 705 | 33 903 | 32 313 |
| Izbrauca | 28 962 | 30 727 | 30 951 |
| Pieaugums no migrācijas | 4 743 | 3 176 | 1 362 |
| Kopējais pieaugums | -21 245 | -21 046 | -21 187 |
Nacionālais sastāvs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]| Tautība | Iedz. skaits[1] |
|---|---|
| Krievi | 2239,5 |
| Ukraiņi | 73,7 |
| Armēņi | 8,8 |
| Baltkrievi | 5,0 |
| Čigāni | 4,8 |
| Azerbaidžāņi | 4,2 |
| Tatāri | 3,5 |
| Turki | 3,4 |
| Vācieši | 2,0 |
| Čečeni | 1,7 |
| Čuvaši | 1,7 |
| Gruzīni | 1,7 |
| Ebreji | 1,5 |
| Moldāvi | 1,4 |
| Mordovieši | 1,2 |
Pilsētas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Karte
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 2002. gada tautas skaitīšanas datiArhivēts 2012. gada 26. janvārī, Wayback Machine vietnē.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Voroņežas apgabals.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (2004-2017) (krieviski)
- Pareizticīgo enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Austrumeiropas enciklopēdijas raksts (vāciski)
| Šis ar Krieviju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
