Pāriet uz saturu

Voroņežas apgabals

Vikipēdijas lapa
Voroņežas apgabals
Воронежская область
  apgabals  
Dona Voroņežas apgabalā
Dona Voroņežas apgabalā
Dona Voroņežas apgabalā
Flag of Voroņežas apgabals
Karogs
Coat of arms of Voroņežas apgabals
Ģerbonis
Novietojums KrievijāNovietojums Krievijā
Oficiālā valoda krievu valoda
Valsts Karogs: Krievija Krievija
Federālais apgabals Centrālais federālais apgabals
Centrs Voroņeža
Administratīvais iedalījums
Platība 
 - Kopā 52 216 km²
Iedzīvotāji (2024)
 - Kopā 2 260 045
 - Blīvums 43,3/km²
 - Etniskais sastāvs krievi (90,1 %)
ISO 3166 kods RU-VOR
Mājaslapa: www.govvrn.ru
Voroņežas apgabals Vikikrātuvē

Voroņežas apgabals ir viens no Krievijas Federācijas apgabaliem Centrālā federālā apgabala sastāvā. Tas robežojas ar Kurskas un Belgorodas apgabaliem rietumos, Ļipeckas un Tambovas apgbaliem ziemeļos, Saratovas apgabalu austrumos, Volgogradas un Rostovas apgabaliem dienvidaustrumos, kā arī ar Ukrainas Luhanskas apgabalu dienvidrietumos.

Tagadējā Voroņežas apgabala teritoriju līdz 13. gadsimtam apdzīvoja neatkarīgas stepju tautas (avāri, pečeņegi, bulgāri, maģāri, polovcieši), kas 9. gadsimtā atradās Hazāru kaganāta pakļautībā. 1223. gadā Kaujā pie Kalkas upes Mongoļu impērijas karaspēks sakāva apvienoto polovciešu un Kijivas Krievzemes karaspēku un pēc 1240. gada šīs apgabals nokļuva Zelta Ordas pārvaldībā. Zelta Ordas sabrukuma periodā ap 1449. gadu šeit dzīvojošās stepju klejotāju ciltis atzina Krimas hanu virsvadību. Vēlāk šajā apgabalā no Maskavijas, Lietuvas dižkunigaitijas, vēlāk Polijas-Lietuvas kopvalsts ieceļoja Donas kazaki, kas izveidoja robežzonu ar Krimas hana kontrolētajām zemēm. 1708. gadā ietilpa Pētera I izveidotajā Azovas guberņā, kuru 1725. gadā pārdēvēja par Voroņežas guberņu.

Apgabala iedzīvotāju skaits 2008. gada 1. janvārī bija 2 280 400 iedz. Tajā skaitā pilsētās - 1 436 300 iedz. (63%), bet laukos - 844 100 iedz. (37%).

Demokrātiskie rādītāji

Rādītājs2002. gads2005. gads2006. gads
Dzimuši19 04319 41719 257
Miruši45 03143 63941 806
Dabiskais pieaugums-25 988-24 222-22 549
Iebrauca33 70533 90332 313
Izbrauca28 96230 72730 951
Pieaugums no migrācijas4 7433 1761 362
Kopējais pieaugums-21 245-21 046-21 187

Nacionālais sastāvs

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
TautībaIedz. skaits[1]
Krievi2239,5
Ukraiņi73,7
Armēņi8,8
Baltkrievi5,0
Čigāni4,8
Azerbaidžāņi4,2
Tatāri3,5
Turki3,4
Vācieši2,0
Čečeni1,7
Čuvaši1,7
Gruzīni1,7
Ebreji1,5
Moldāvi1,4
Mordovieši1,2

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]