Tulas apgabals

Tulas apgabals
	Tulas apgabals
	Тульская область
	— apgabals —
; Karogs	; Ģerbonis
	Novietojums Krievijā
Centrs	Tula
Administratīvais iedalījums	18
	Platība
- Kopā	25 679 km²
	Iedzīvotāji (2025)
- Kopā	1 456 791
- Blīvums	56,7/km²
- Etniskais sastāvs	krievi (94,1 %)
ISO 3166 kods	RU-TUL
	Mājaslapa: tularegion.ru
	Tulas apgabals Vikikrātuvē

Tulas apgabals (krievu: Тульская область) ir viens no Krievijas Federācijas apgabaliem Centrālā federālā apgabala sastāvā. Tas robežojas ar Kalugas apgabalu ziemeļrietumos, Maskavas apgabalu ziemeļaustrumos, Rjazaņas apgabalu austrumos, Ļipeckas apgabalu dienvidos un Orlas apgabalu dienvidrietumos.

Vēsture

12. gadsimtā vjatiču apdzīvotā Tulas apgabala teritorija ietilpa Čerņihivas kņazistē, kas sadalījās Beļevas, Novosiļas, Odojevas un Tarusas dalienas kņazistēs (Augšējās kņazistes). 1237. gada ziemā to izpostīja mongoļu karavadonis Batuhans.

1380. gadā Tulas apgabalā notika Kuļikovas kauja, 1382. gadā Maskavas kņazs un Rjazaņas kņazs parakstīja līgumu, kas noteica Tulu kā piederošu Maskavas kņazistei. Pēc Lietuvas-Maskavijas kara (1406—1408) Augšējās kņazistes maksāja meslus Lietuvas lielkņazistei. 1503. gadā tās iekļāva Maskavas lielkņazistes sastāvā.

Iedzīvotāji

Iedzīvotāju skaits — 1 566 300 iedz. (2007) (1 580 500 — 2006; 1 621 900 — 2005; 1 740 400 — 2000). Apdzīvojuma blīvums — 61,0 cilv./km², 2007. gadā pilsētās dzīvoja 80,0% no visiem apgabala iedzīvotājiem (2005. gadā 81,9%).

Tautība	Iedz. skaits 2002. gadā (tūkst. cilv.)^[1]	%
Krievi	1595,6	94 %
Ukraiņi	22,3	1,3 %
Tatāri	9,0	0,5 %
Armēņi	6,5	0,4 %
Baltkrievi	6,0	0,4 %
Vācieši	4,7	0,3 %
Azerbaidžāņi	4,5	0,3 %
Čigāņi	3,8	0,2 %
Gruzīni	1,9	0,1 %
Moldāvi	1,7	0,1 %
Ebreji	1,3	mazāk par 0,1 %
Mordovieši	1,2	mazāk par 0,1 %
Čuvaši	1,1	mazāk par 0,1 %