Voldemārs Aronietis

Voldemārs Aronietis Владимир Андреевич Аронет Personīgā informācija Dzimis 1896. gada 29. augustā Cēsu apriņķis, Vidzemes guberņa, Krievijas Impērija Miris 1944. gada 13. decembrī PSRS

Militārais dienests Dienesta pakāpe brigādes komandieris (1936) Dienesta laiks 1916—1937 Valsts Krievijas Impērija KSFPR PSRS Struktūra Krievijas Impērijas armija Sarkanā armija Kaujas darbība Pirmais pasaules karš Krievijas pilsoņu karš Izglītība M. Frunzes Kara akadēmija (1936)

Voldemārs Aronietis (1896—1944) bija latviešu izcelsmes padomju militārais darbinieks.

Dzīvesgājums

Piedzima 1896. gadā Cēsu apriņķī zemnieku ģimenē. Pabeidza draudzes skolu, 1912. gadā iestājās Pleskavas Skolotāju seminārā, kuru pabeidza 1916. gada janvārī, kļūdams par tautskolotāju. Tajā pašā mēnesī iestājās 21. Sibīrijas strēlnieku pulkā. 1916. gada martā—jūnijā mācījās Alekseja karaskolā, pēc kuras jaunākā virsnieka pakāpē dienēja 128. rezerves kājnieku pulkā un bija rotas komandieris 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku pulkā. No 1916. gada oktobra bija rotas komandieris 39. Turkestānas strēlnieku pulkā. Pirmajā pasaules karā divreiz ievainots un kontuzēts.

Pēc Februāra revolūcijas ievēlēts pulka komitejā. Dienestu Krievijas Impērijas armijā beidza kā ievēlēts 39. pulka bataljona komandieris štabskapteiņa pakāpē, demobilizēts 1917. gada decembrī, devās uz Pleskavu.

1918. gada jūlijā iestājās Sarkanajā armijā. Piedalījās Krievijas pilsoņu karā, ievainots, Latviešu strēlnieku divīzijas un 30. strēlnieku divīzijas sastāvā karoja pret čehoslovāku korpusu un Kolčaka spēkiem Urālos un Sibīrijā un pret Vrangeļa spēkiem Krimā. Šajā laikā bija: strēlnieks (1918. gada jūlijs—augusts), 2. rotas rakstvedis un rotas komitejas priekšsēdētājs (augusts—oktobris), izmeklēšanas komisijas loceklis (oktobris—1919. gada februāris) Liepājas latviešu st. pulkā; kara komisāru grupas priekšnieka palīgs (februāris—marts) un tās priekšnieks (marts—maijs) 30. st. divīzijā; bataljona komandieris (maijs) 1. padomju pulka Uržumas iecirknī un šī pulka komandieris (maijs—jūnijs); 51. st. divīzijas 3. brigādes štāba rīcībā rīkojumu izpildīšanai (augusts—oktobris); bataljona komandieris (oktobris); 30. st. divīzijas 264. st. pulka komandiera palīgs (oktobris—1920. gada jūlijs), 266. st. pulka komandieris (no 1920. gada septembra).

Pēc Pilsoņu kara turpināja dienestu Sarkanajā armijā. Bija 30. Irkutskas st. divīzijas 266. st. pulka komandieris, šīs divīzijas 89. brigādes komandiera pienākumju izpildītājs (p.i.), pēc tam 90. st. pulka komandiera p.i. (1921—1922). "Vistrel" kursu vecākā komandējošā sastāva nodaļas klausītājs (1922—1923). 90. Urālu st. pulka (Ukrainas kara apgabals) komandieris no 1923. gada augusta. M. Frunzes Kara akadēmijas Pamatfakultātes klausītājs (1925—1928). No 1928. gada jūlija bija 34. st. divīzijas (Pievolgas kara apgabals) komandiera palīgs. No 1931. gada februāra bija pasniedzējs Kaujas sagatavošanas katedrā, no 1933. gada jūlija — vecākais vadītājs šajā katedrā N. Tolmačova Kara politiskajā akadēmijā (Ļeņingrada). No 1935. gada februāra vadīja Strēlnieku taktiskā institūta ("Vistrel") kara disciplīnas. No 1936. gada janvāra pasniedza taktiku "Vistrel" kursos. Kijivas kara apgabala kara mācību iestāžu korpusa štāba priekšnieks kopš 1937. gada janvāra.

1937. gada 11. decembrī arestēts. 1938. gada 7. februārī Iekšlietu Tautas komisariāta Īpašā apspriede V. Aronietim par dalību pretpadomju organizācijā piesprieda ieslodzījumu labošanas darbu nometnē, tur viņš nomira 1944. gada 13. decembrī. 1956. gada 18. augustā PSRS Augstākās tiesas Kara kolēģija V. Aronieti reabilitēja.

Apbalvojumi

• Svētā Staņislava ordenis, 3. šķira (I pasaules karš)
• Svētās Annas ordenis, 3. šķira (I pasaules karš)
• Sarkanā Karoga ordenis (1922)