Tā kā Vorkuta atrodas apmēram 150 km uz ziemeļiem no Ziemeļu polārā loka un 140 km uz dienvidiem no Ziemeļu ledus okeāna, tās klimats ir subarktisks. Gada vidējā temperatūra ir -6,6 °C. Jūlija temperatūra ir 11,7 °C (maksimums +33), bet janvāra -20,6 °C (minimums -52,4). Bezsala periods ilgst tikai kādas 70 diennaktis, arī vasarā mēdz būt salnas. Ziema ilgst 8 mēnešus.
Pilsētas nosaukums cēlies no Vorkutas upes, kas savukārt nācis no ņencu valodasВаркута — ‘daudz lāču’, ‘lāču nostūris’. 1932. gadā pie Vorkutas upes nodibināja gulaguPSRS ieslodzītajiem, kurus nodarbināja akmeņogļu raktuvēs un dzelzceļa būvē. 1941. gadā pabeidza Kotlasas—Vorkutas dzelzceļa līniju. 1943. gada 26. novembrī Vorkutai piešķīra pilsētas statusu un tā bija Eiropas lielākā soda nometņu kompleksa Vorkutlaga pārvaldes centrs. No 1953. gada 19. jūlija līdz 1. augustam šeit notika ieslodzīto sacelšanās, kuras apspiešanas laikā nošāva vismaz 42 ieslodzītos, arī latviešu katoļu priesteri Jāni Mendriku (1907—1953).[1] Vorkutlags pastāvēja līdz pat Gulaga sistēmas likvidēšanai 1960. gada 25. janvārī.
Krievija
Vorkuta Vikikrātuvē
_(1971).png)
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Vorkuta.
