Vormsa

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Vormsa
pilsēta
Worms
Vormsas katedrāle
Vormsas katedrāle
Vormsa (Vācija)
Vormsa
Vormsa
Koordinātas: 49°37′55″N 8°21′55″E / 49.63194°N 8.36528°E / 49.63194; 8.36528Koordinātas: 49°37′55″N 8°21′55″E / 49.63194°N 8.36528°E / 49.63194; 8.36528
Valsts Valsts karogs: Vācija Vācija
Federālā zeme Reinzeme-Pfalca
Platība
 • Kopējā 108,73 km2
Augstums 86-167 m
Iedzīvotāji (2011.gads)
 • kopā 81 967
 • blīvums 754/km²
Pasta indekss 67501-67551
Mājaslapa www.worms.de
Vormsa Vikikrātuvē


Vormsa (vācu: Worms) - sena pilsēta Vācijas dienvidrietumos pie Reinas upes, Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē. Pilsēta pazīstama kā vieta, kur risinās "Nībelungu dziesmas" galvenie notikumi, ar Liebfraumilch vīnu un romānisko Vormsas katedrāli.

Pilsēta eksistēja pirms romiešu laikiem, kad to ieņēma ģenerālis Germāniks. 411. - 413. gadā burgundu vadonis Ginters, kurš ir arī viens no centrālajiem "Nībelungu dziesmas" varoņiem, iecēla Romas imperatoru Jovinu. Pilsēta kļuva par pirmās Burgundijas karalistes galveno pilsētu, līdz 437. gadā to nopostīja huņņi Attilas vadībā.

613. gadā Vormsa kļuva par bīskapa rezidences vietu (bīskpija eksistēja līdz 1801. gadam). XI gadsimtā Vormsa ieguva impērijas brīvpilsētas statusu. 1122. gadā pilsētā tika noslēgts Vormsas konkordāts. Viduslaikos pilsēta pazīstama arī kā ebreju kultūras centrs. Šeit kā rabīns kalpojis Vācijas viduslaiku hasīdu (“dievbijīgo”) skolas pārstāvis Eliazārs ben Jūda ben Kalonimus (1176. gadā Maincā, † 1238. gadā Vormsā). 1521. gadā tika šeit tika izdots Vormsas edikts, kurš pasludināja ārpus likuma Luteru un tā sekotājus. 1698. gadā Augsburgas līgas kara laikā franči nopostīja pilsētu. No 1789. līdz 1816. gadam Vormsa bija Francijas sastāvā. 2. pasaules kara laikā 1945. gada 22. februārī Vormsa smagi cieta Sabiedroto aviācijas uzlidojumā. Tika sagrauti 39% no pilsētas apbūves.

Cilvēki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vormsā dzimuši: