Zadara

Zadara Zadar
Pilsēta
Karogs Ģerbonis
Zadara Zadaras atrašanās vieta Horvārijā
Koordinātas: 44°6′51″N 15°13′40″E
Valsts	Horvātija
Župānija	Zadaras Župānija
Liburni settlement	9. gs. p. k.
Romas kolonija Colonia Iulia Iader	48 p. k.
Platība
• Pilsēta	25 km2
• aglomerācija	194 km2
Iedzīvotāji (2021)
• Pilsēta	70 779
• blīvums	3 003,3/km²
Laika josla	CET (UTC+1)
• Vasaras laiks (DST)	CEST (UTC+2)
Pasta indekss	HR-23 000
Tālruņu kods	+385 23
Mājaslapa	www.grad-zadar.hr
Zadara Vikikrātuvē

Sv. Donāta baznīca un romiešu forums Zadarā

Zadara (horvātu: Zadar) ir ostas pilsēta Horvātijā, Dalmācijā pie Adrijas jūras. Saglabājušies romiešu un viduslaiku arhitektūras pieminekļi.

Vēsture

Kopš IX gadsimta p. m. ē. šeit atradās ilīriešu cilts liburnu (liburni) apmetne Jadera (Iadera). 59. gadā p.m.ē. tā kļuva par romiešu municipu, bet 48. gadā p.m.ē. — par koloniju. Līdz ar Rietumromas impērijas krišanu, Jadera iekļāvās Bizantijas impērijā.

IX gadsimta sākumā karalis Tomislavs to iekļāva agrīnajā Horvātijas valstī. Viduslaikos pilsēta bija pazīstama ar vārdu Zara, un tā bija autonoma pilsēta te Venēcijas republikas, te Ungārijas sastāvā.

1202. gadā Ceturtā krusta kara laikā krustneši Zaru ieņēma un izpostīja. Tā kā Zara bija kristiešu pilsēta, pāvests Inokentijs III ekskomunicēja uzbrukuma dalībniekus.

No 1409. gada līdz 1797. gadam Zara ietilpa Venēcijas republikā, kalpodama kā atbalsta punkts venēciešiem, sevišķi pēc osmaņu iekarojumiem.

Zara līdz ar Venēciju 1797. gadā nonāca Hābsburgu impērijas sastāvā, un, izņemot 1805.—1813. gadus, kad to kontrolēja franči, atradās tās sastāvā līdz 1918. gadam. Hābsburgu impērijas laikā Zara bija Dalmācijas galvenā pilsēta. Franču valdīšanas laikā Zarā tika publicēta pirmā avīze horvātu valodā — Il Regio Dalmata-Kraglski Dalmatin (1806—1810), bet XIX gadsimta beigās tā kļuva par ievērojamu horvātu kultūras centru.

Starp pasaules kariem Zara, atšķirībā no pārējās Dalmācijas, bija Itālijas sastāvā. 2. pasaules kara laikā Sabiedrotie to bombardēja 72 reizes, gandrīz pilnībā nopostot pilsētu. Pēc kara tā iekļāvās Dienvidslāvijā, bet pilsētas itāliešu iedzīvotāji aizbēga vai tika padzīti uz Itāliju.

Cilvēki

Zadarā dzimuši:

• Luka Modričs (Luka Modrić; 1985) — futbolists;
• Dado Pršo (Dado Pršo; 1974) — futbolists;
• Fēlikss Veingartners (Felix Weingartner; 1863—1942) — diriģents.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Zadara.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)