Zaiga Jansone

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Zaiga Jansone Tennis pictogram.svg
Personas dati
Sporta veids Teniss
Pārstāvētā valsts Karogs: Padomju Savienība PSRS
Karogs: Latvija Latvija
Dzimšanas datums 1961. gada 24. janvārī (59 gadi)
Dzimšanas vieta Valsts karogs: Padomju Savienība Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Spēlē ar labo roku
Vienspēles
Grand Slam vienspēļu rezultāti
Francijas atklātais čempionāts 2R (1969)
Vimbldonas čempionāts 4R (1971)
Dubultspēles
Grand Slam dubultspēļu rezultāti
Francijas atklātais čempionāts 2R (1969)
Vimbldonas čempionāts 2R (1969, 1971)
Jauktās dubultspēles
Grand Slam dubulspēļu rezultāti
Vimbldonas čempionāts 4R (1969)

Infokaste atjaunota 2020. gada 4. martā.

 
Medaļas
Sieviešu teniss
Pārstāvot: Karogs: Padomju Savienība PSRS
Universiādes
Zelts Maskava 1973 Sieviešu dubultspēle

Zaiga Jansone-Ivanova (dzimusi 1961. gada 24. janvārī) ir profesionālo karjeru beigusi latviešu tenisiste un trenere, PSRS starptautiskās klases sporta meistare. Pieckārtējā PSRS čempione, četrkārtējā Eiropas amatieru čempione un 1973. gada Universiādes čempione sieviešu dubultspēlēs, jaukto dubultspēļu uzvarētāja 1968. gada vasaras olimpisko spēļu tenisa paraugsacensību turnīrā.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zaiga Jansone dzimusi 1951. gadā Rīgā. Spēlējot tenisu, pārstāvējusi sporta klubu "Daugava", CSKA (Maskava) un ASK (Rīga). Viņas pirmais treneris bija tēvs Jānis, vēlāk ar viņu mācīja treneri Sergejs Andrejevs un Semjons Belics-Geimans.

Tenisā lielākos panākumus Zaiga ieguva 1960. gadu beigās un 70. gadu sākumā. Jau 1968. gada vasaras olimpisko spēļu izstādes turnīrā Mehiko 17 gadus vecā Jansone jauktajās dubultspēlēs pārī ar Vladimiru Korotkovu ieguva zelta medaļu, finālā pieveicot pāri, kurā spēlēja vāciete Ingo Budinga un amerikāniete Džeina Bartkoviča.[1] Papildinājums šai uzvarai bija bronzas medaļa sieviešu dubultspēlē: izstādes turnīrā Jansone un viņas partnere meksikāniete Cecilija Rosado ceturtdaļfinālā bija bez sāncensēm, pusfinālā nospēlēja tikai vienu maču, zaudējot nākamajām čempionēm Rosai Darmonai un Jūlijai Heldmanei,[1] bet, kā pusfinālistes, saņēma bronzas medaļas.

No 1969. līdz 1973. gadam Jansone, spēlējot pārī ar vadošo padomju tenisisti Olgu Morozovu, piecas reizes kļuva par PSRS čempioni sieviešu dubultspēlēs. 1970. gadā viņas tikās PSRS čempionāta vienspēļu finālā un Jansone zaudēja ar rezultātu 4-6, 3-6.[2] Šajā periodā četras reizes Jansone un Morozova uzvarēja Eiropas amatieru čempionāta sieviešu dubultspēļu turnīrā, bet 1973. gadā ieguva Maskavas universiādes zelta medaļas. Atklātās ēras turnīros, kur amatieri un profesionāļi uzstājās kopā, Jansones labākais individuālais panākums bija iekļūšana 1971. gada Vimbldonas turnīra ceturtajā kārtā. Tajā pašā gadā viņa kopā ar Morozovu iekļuva savā karjerā vienīgajā atklātās ēras tenisa dubultspēļu turnīra finālu - Kentas atklātajā čempionātā (Kent Open), kur zaudēja pieredzējušajām laukuma saimniecēm māsām Trumanam. Jauktajās dubultspēlēs Jansones labākais rezultāts Grand Slam turnīros bija iekļūšana ceturtajā kārtā - tas notika 1969. gada Vimbldonas čempionāts, kur viņas partneris bija Sergejs Ļihačevs.

Karjeras pēdējos gados Zaiga, kura apprecējās ar citu Latvijas tenisistu Eināru Ivanovu, sacensībās piedalījās ar pēc laulības pieņemto dubultvārdu. 1981. gadā viņa absolvēja Latvijas Valsts universitāti, iegūstot žurnālistikas profesiju, bet pēc tam sev izvēlējās trenera karjeru. Viņa mācīja Jūrmalas sporta skolā, bet 1993. gadā šajā pilsētā atvēra Zaigi Jansones-Ivanovas tenisa skolu.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 «Tennis at the 1968 Ciudad de Mexico Summer Games» (angļu). Sport-Olympic. 2016. gada 5. aprīlis. Skatīts: 2020-03-04.
  2. Чемпионаты СССР летние личные в Энциклопедии «Российский теннис» (krieviski)

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]