Pāriet uz saturu

Ziemeļreina-Vestfālene

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Ziemeļreina - Vestfālene)
Ziemeļreina-Vestfālene
Nordrhein-Westfalen
—  Federālā zeme  —
Flag of Ziemeļreina-Vestfālene
Karogs
Coat of arms of Ziemeļreina-Vestfālene
Ģerbonis
Ziemeļreinas-Vestfālenes atrašanās VācijāZiemeļreinas-Vestfālenes atrašanās Vācijā
Pārvaldes centrs Diseldorfa
Lielākā pilsēta Ķelne
Valsts Karogs: Vācija Vācija
Administrācija
 - Ministru prezidents Hendriks Vists
Platība 
 - Kopējā 34 110,26 km²
Iedzīvotāji (2023)
 - Kopā 18 152 449
 - Blīvums 532,2/km²
Laika josla CET (UTC+1)
 - Vasaras laiks (DST) CEST (UTC+2)
ISO 3166 DE-NW
Mājaslapa: [1]
Ziemeļreina-Vestfālene Vikikrātuvē

Ziemeļreina-Vestfālene (vācu: Nordrhein-Westfalen) ir Vācijas federālā zeme Vācijas rietumos. Tās administratīvais centrs ir Diseldorfa, bet lielākā pilsēta Ķelne.

Ziemeļreinas-Vestfālenes platība ir 34 080 km2, pēc platības tā ir ceturtā lielākā Vācijas federālā zeme. Tajā dzīvo aptuveni 18 miljoni iedzīvotāju, un tā ir iedzīvotājiem bagātākā Vācijas federālā zeme. Reinas-Rūras reģions, tajā dzīvo aptuveni 10 miljoni cilvēku, un tas ir viens no 30 lielākajiem metropolreģioniem.

Ziemeļreina-Vestfālene ziemeļos un ziemeļaustrumos robežojas ar Lejassaksiju, dienvidaustrumos — ar Heseni, dienvidos — ar Reinzemi-Pfalcu, bet rietumos — ar Nīderlandi un Beļģiju.

Ziemeļreina-Vestfālene ietver Lejasreinas līdzenumu un daļu no Centrālās augstienes. Federālās zemes platība ir 34 080 kvadrātkilometri, un tā robežojas ar Beļģiju dienvidrietumos un Nīderlandi rietumos un ziemeļrietumos. Lielākoties viss reģions atrodas relatīvi zemā reljefā Vestfālenes zemienē un Reinzemē.

Galvenokārt kalnains reljefs reģiona dienvidos un austrumos. Uz dienvidiem atrodas Zīgerlandes kalni (Siegerland), uz austrumiem Teitoburgas Mežs (Teutoburger Wald) un Zauerlandes kalni (Sauerland), uz dienvidaustrumiem Eifelas kalni (Eifel). Pierobežā pie Hesenes augstums palielinās līdz 800 metriem virs jūras līmeņa. Augstākais kalns ir Lengenbergs, kura augstums sasniedz 843,2 metri virs jūras līmeņa, Kālera Astena kalns 840,7 metri v.j.l., un Klemensbergs 839,2 metri v.j.l.

Svarīgākās upes, kas plūst cauri Ziemeļreinai-Vestfālenei, ir Reina, Rūra, Lipe, Emsa un Vēzere. Reģiona svarīgākā upe ir Reina, kas tek cauri svarīgam vīna reģionam. Reina gandrīz pie Nīderlandes robežas sadalās daudzos atzaros.

Ziemeļreinas-Vestfālenes reģions ir svarīgs rūpniecības centrs Vācijā, lai gan lielāko daļu zemes aizņem lauksaimniecības teritorijas un meži (52% lauksaimniecība un 25% meži).

Lielākās Ziemeļreinas-Vestfālenes pilsētas ir Ķelne, Esene, Dortmunde, Diseldorfa un Dīsburga.

Ziemeļreina-Vestfālene tika izveidota 1946. gada 23. augustā, apvienojot britu armijas pakļautībā esošo ziemeļu daļu bijušās Prūsijas Reinas provinces ar Vestfāleni. 1947. gadā tā tika paplašināta līdz Lipes zemei. Kristīgie demokrāti kļuva par pirmo demokrātiski ievēlēto partiju.

Kopš 1949. gada Ziemeļreina-Vestfālene ir Vācijas federatīvās republikas sastāvdaļa. 1950. gada 18. jūnijā tika pieņemta Ziemeļreinas-Vestfālenes konstitūcija.

Rūras apgabala kalnrūpniecība pēc kara kļuva par svarīgu reģiona industrijas sastāvdaļu un izraisīja "ekonomikas brīnumu" ne tikai Ziemeļreinā-Vestfālenē, bet arī visā Vācijā un Eiropā. Ap 1960. gadiem kalnrūpniecība parādīja savas negatīvās puses, arvien biežākās nozares krīzes veicināja kalnrūpniecības industrijas samazināšanos. Turpretī mašīnbūves, metāla un dzelzs apstrādes industrija piedzīvoja kāpumu. Strukturālās pārmaiņas no industrijas uz zinātnes zemi katrā apgabalā izpaudās citādi.

2007. gadā Ziemeļreina-Vestfālene bija ekonomiski spēcīgākā Vācijas federālā zeme un viena no pasaules ekonomikas centriem. Iekšzemes kopprodukts 2007. gadā bija 529,4 miljardi eiro. 2010. gadā bezdarba līmenis sasniedza 8,1%, kas ir otrais augstākais Vācijas reģionos.

Gandrīz ceturtā daļa ārzemju kompāniju ražotņu un uzņēmumu, ko atver Vācijā, atrodas Ziemeļreinas-Vestfālenes reģionā. Reģionā atrodas daudzi starptautiski uzņēmumi, kā, piemēram, 3M, BP, Ericsson, Ford, LG, Sony, Renault, Toyota un Vodofone. Šie uzņēmumi nodarbina vairāk nekā 582 000 cilvēku. To darbība svārstās no dažādiem pakalpojumiem līdz vieglajai rūpniecībai.

Administratīvais iedalījums

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ziemeļreina-Vestfālene iedalās 5 reģionos (Regierungsbezirk), 31 apriņķī (Kreise) un 22 neatkarīgās pilsētās (kreisfreien Städte).

Ziemeļreinas-Vestfālenes apriņķi

  1. Āhene (Pilsētas apriņķis) (AC)
  2. Borkene (BOR)
  3. Dīrene (DN)
  4. Ennepes - Rūras apriņķis (EN)
  5. Fīrzene (VIE)
  6. Gītersloha (GT)
  7. Heinsberga (HS)
  8. Hekstere (HX)
  9. Herforda (HF)
  10. Hohzauerlandes apriņķis (HSK)
  11. Klēve (KLE)
  12. Koesfelde (COE)
  13. Lipe (LIP)
  14. Merkiešu apriņķis (MK)
  15. Metmana (ME)
  16. Mindene - Lībeke (MI)
  17. Oberbergiešu apriņķis (GM)
  18. Oiskirhene (EU)
  19. Olpe (OE)
  20. Paderborna (PB)
  21. Reinas - Erftas apriņķis (BM)
  22. Reinas - Neisas apriņķis (NE)
  23. Reinas - Zīgas apriņķis (SU)
  24. Reiniešu - Bergiešu apriņķis (GL)
  25. Rēklinghauzene (RE)
  26. Štainfurte (ST)
  27. Unna (UN)
  28. Vārendorfa (WAF)
  29. Vēzele (WES)
  30. Zēste (SO)
  31. Zīgene - Vitgenštaina (SI)

Ziemeļreinas-Vestfālenes neatkarīgās pilsētas

  1. Bīlefelde (BI)
  2. Bohuma (BO)
  3. Bonna (BN)
  4. Botropa (BOT)
  5. Diseldorfa (D)
  6. Dīsburga (DU)
  7. Dortmunde (DO)
  8. Esene (E)
  9. Gelzenkirhene (GE)
  10. Hamma (HAM)
  11. Hāgene (HA)
  12. Herne (HER)
  13. Ķelne (K)
  14. Krēfelde (KR)
  15. Leverkūzene (LEV)
  16. Minhengladbaha (MG)
  17. Minstere (MS)
  18. Mīlhaima pie Rūras (MH)
  19. Oberhauzene (OB)
  20. Remšaida (RS)
  21. Vuppertāle (W)
  22. Zolingene (SG)
Rūras apgabala ainava

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]