Ziemeļu lauvronis

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Ziemeļu lauvronis
Eumetopias jubatus (Schreber, 1776)
Ziemeļu lauvronis
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlaseZīdītāji (Mammalia)
KārtaPlēsēji (Carnivora)
DzimtaAusroņi (Otariidae)
ApakšdzimtaLauvroņu apakšdzimta (Otariinae)
ĢintsZiemeļu lauvroņi (Eumetopias)
SugaZiemeļu lauvronis (Eumetopias jubatus)
Izplatība
Eumetopias jubatus distribution continent labels.jpg
Ziemeļu lauvronis Vikikrātuvē

Ziemeļu lauvronis jeb ziemeļu jūras lauva (Eumetopias jubatus) ir liels ausroņu dzimtas (Otariidae) jūras zīdītājs, kas ir vienīgā suga ziemeļu lauvroņu ģintī (Eumetopias). Tas ir viens no lielākajiem airkājiem, un par to lielāki ir tikai valzirgs un abas ziloņroņu sugas. Sastopams Klusā okeāna ziemeļu daļā, gan Āzijas, gan Ziemeļamerikas krastos.[1]

Ziemeļu lauvronis jau no seniem laikiem bijis vietējo ziemeļu tautu medību objekts. To medīja, lai iegūtu gaļu, ādu, taukus u.c. Turklāt to medīja arī, lai samazinātu populācijas lielumu, jo lielie dzīvnieki krastam pievilināja jūras plēsējus.[2] 1990. gada ziemeļu lauvronis tika iekļauts apdraudēto sugu sarakstā un tika ieviesti aizsardzības pasākumi. Ziemeļu lauvronim ir divas populācijas — austrumu (gar Ziemeļamerikas krastiem) un rietumu (gar Āzijas krastiem). No abām populācijām rietumu populācija ir vairāk cietusi un lēnāk un grūtāk arī atjaunojas.[2]

Izplatība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ziemeļu lauvroņi kādā no Aļaskas līča saliņām
Mātīte, tēviņš un mazulis

Ziemeļu lauvroņa izplatības areāls plešas gar Ziemeļamerikas rietumu krastu no Kalifornijas centrālās daļas līdz Aļaskas līcim ziemeļos, gar Aleutu salāmm turpinās pāri Klusajam okeānam līdz Kamčatkas pussalai, Kuriļu salām un Japānas ziemeļdaļai, areālam plešoties arī Ohotskas un Japānas jūrā, ziemeļos Beringa jūrā līdz Beringa šaurumam.[1] Līdz 1980. gadiem lauvroņa areāls dienvidos (pie Kalifornijas krastiem) sasniedza Čenela salas. Retumis novērots pie Ķīnas krastiem, ziemeļos līdz Heršela salai Boforta jūrā.[1]

Izskats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ziemeļu lauvronis ir lielākais no visiem ausroņiem.[2] Lai arī sugai raksturīgs dzimumu dimorfisms, abi dzimumi ir lieli un spēcīgi.[1][ Tēviņa ķermeņa garums ir 2,82—3,35 m, svars 450—1134 kg. Mātītes garums 2,3—2,9 m, svars 240—363 kg.[2][3][4] Līdz piecu gadu vecumam abi dzimumi strauji aug, pēc tam mātītes pieaugums strauji palēlinās. Tēviņi turpina augt līdz apmēram 8 gadu vecumam. Tie ir ne tikai garāki nekā mātītes, bet tiem ir izteikti platas, spēcīgas krūtis, mugura un pleci, masīvs, muskuļains kakls ar sarainām, biezām krēpēm. Salīdzinot ar mātīti, tēviņam ir augstāka un platāka piere, plakanāks purns.[2]

Pieaudzis ziemeļu lauvronis ir gaišāks nekā citas lauvroņu sugas. Kažoka krāsa var būt no gaiši dzeltenbrūnas līdz rudi brūnai, retumis arī sarkanbrūna. Mazuļi piedzimst gandrīz melni un tumšais matojums saglabājas vairākus mēnešus. Katru gadu kažoka matojums nomainās. Abiem dzimumiem ir garas, baltas ūsas, ar kurām tie zem ūdens sajūt medījuma tuvumu un kustības virzienu. Airkājas un citas ķermeņa daļas, kurām nav matojuma, ir melnas. Līdz 4—6 mēnešu vecumam lauvroņa mazulim ir melns matojums, pēc tam tas kļūst gaišāk brūns. Sasniedzot 2 gadu vecumu, jaunajiem lauvroņiem ir tāds pats kažoks kā pieaugušajiem īpatņiem.[2]

Uzvedība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vairošanās sezonā dominantie tēviņi nostiprina katrs savu teritoriju, kuru agresīvi aizsargā

Ziemeļu lauvronis parasti uzturas piekrastes seklajos ūdeņos.[2] Līdzīgi kā citas lauvroņu sugas arī ziemeļu lauvronis daudz laika pavada gan atpūšoties krastā, gan barojoties jūrā.[5] Īpaši daudz laika uz sauszemes tas pavada vairošanās sezonā, kad dzimst mazuļi. Ziemeļu lauvronis ir ļoti sabiedrisks un uzturas lielos baros. Jūrā tas novērojams pa vienam vai nelielās grupās. Tikai bagātīgākās barošanās vietās sapulcējas lielāks bars.[2] Vislabprātāk lauvronis atpūtai izvēlas nelielas, neapdzīvotas saliņas, tādējādi izvairoties no sauszemes plēsējiem un cilvēkiem.[6]

Atšķirībā no īstajiem roņiem lauvroņi uz sauszemes pakaļējās airkājas var atbalstīt pret zemi un izmantot, lai atspertos. Tādējādi lauvroņi var pat uzrāpties klintīs un uz lielākiem akmeņiem. Peldot aizmugurējās airkājas kalpo kā stūre, bet priekšējās kā plati airi.[2] Jaunie lauvroņi peldēt mācās piekrastes joslā.[2]

Barošanās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ziemeļu lauvronis nomedījis balto stori

Ziemeļu lauvronis barojoties ir oportūnists un barojas ar vairāk kā 100 dažādām zivju sugām (piemēram, terpugiem, mintajiem, lašiem, mencām, tūbītēm, paltusiem, moivām, siļķēm, zaķzivīm, merlūzām u.c.) un galvkājiem (kalmārus un astoņkājus ieskaitot).[2][4] Barojas galvenokārt nakts laikā.

Atkarībā no sezonas mainās barošanās ieradumi, turklāt ieradumi ir atšķirīgi arī dažādiem īpatņiem. Piemēram, ārpus vairošanās sezonas dažas pieaugušās mātītes ilgstoši uzturas atklātā jūrā, bet citas barojas daudz tuvāk krastam. Vairošanās sezonas laikā visas mātītes barojas krasta tuvumā, lai ik pa laikam atgrieztos uz sauszemes zīdīt savus mazuļus. Pieaugusi mātīte patērē daudz barības, īpaši ziemas periodā, kad tai jāpaēd pašai, jāpazīda mazulis un, visticamākais, ir iesācies jau nākamais grūsnības periods.[2] Tēviņi barojoties nopeld garas distances. Atkarībā no vecuma izmainās niršanas ieradumi. Dziļākais datētais ieniršanas dziļums ir bijis ap 425 metriem.[2]

Vairošanās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Līdz 4—6 mēnešu vecumam lauvroņa mazulim ir melns matojums

Ziemeļu lauvronis veido vairošanās kolonijas. Tam ir raksturīga poligāma vairošanās sistēma. Vienas sezonas ietvaros tikai daži tēviņi izcīna tiesības sapāroties. Tēviņi uz vairošanās pludmali ierodas pirmie, lai ieņemtu un nostiprinātu pārošanās teritoriju, kura tiek agresīvi apsargāta visas sezonas laikā. Lai ari dzimumbriedumu tēviņš sasniedz 3—8 gadu vecumā, tas nav pietiekami spēcīgs noturēt teritoriju. Tikai sasniedzot 9—10 gadu vecumu, tas beidzot ir nobriedis un spēj izturēt bez ēšanas 1—2 mēnešus.[1][2]

Mātītes uz vairošanās pludmali ierodas maija vidū, un tām dzimst mazuļi (parasti viens) no maija vidus līdz jūnija vidum. Piedzimstot mazulis ir apmēram 90 cm garš un sver 16—23 kg.[1][2] Pirmais mazulis mātītei dzimst 4—6 gadu vecumā. Mazuļi ne vienmēr dzimst katru gadu. Apmēram pēc 2 nedēļām, kad ir piedzimis mazulis, mātīte atkal sapārojas. Pirmās dienas pēc mazuļa piedzimšanas mātīte paliek krastā, sargājot un zīdot mazuli ar pienu. Pēc tam tā atsāk īslaicīgi iet jūrā baroties. Atgriežoties krastā māte mazuli atrod pēc smaržas un īpaša mazuļa brēciena, kuru tā atpazīst starp simtiem citu mazuļu. Māte mazuli zīda, līdz tas sasniedz 1—3 gadu vecumu. Tēviņa dzīves ilgums var būt līdz 20 gadiem, mātītes līdz 30.[2][4]

Ienaidnieki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ziemeļu lauvroņa galvenais ienaidnieks ir zobenvalis, jaunos lauvroņus medī arī dažas haizivju sugas (piemēram, lielā baltā haizivs, polārās haizivis).[7]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 IUCN Geographic Range: Steller Sea Lion
  2. 2,00 2,01 2,02 2,03 2,04 2,05 2,06 2,07 2,08 2,09 2,10 2,11 2,12 2,13 2,14 2,15 NOAA Fisheries: Steller Sea Lion
  3. Loughlin, Thomas R; Perez, Michael A; Merrick, Richard L (1987). "Eumetopias jubatus". Mammalian Species. 283 (283): 1–7. doi:10.2307/3503908. JSTOR 3503908
  4. 4,0 4,1 4,2 ADW: Eumetopias jubatus
  5. Sepúlveda, Maritza; Santos, Macarena; Veas, Rodrigo; Muñoz, Lily; Olea, Danai; Moraga, Rodrigo; Sielfeld, Walter (August 2015). "Annual, seasonal and daily variation in the abundance of the South American sea lion Otaria flavescens in two breeding colonies in northern Chile". Revista de Biología Marina y Oceanografía. 50 (2): 205–220. doi:10.4067/S0718-19572015000300001. ISSN 0718-1957
  6. Gentry, Roger L. (2009), "Eared Seals", Encyclopedia of Marine Mammals, Elsevier, pp. 339–342, doi:10.1016/b978-0-12-373553-9.00083-3, ISBN 9780123735539
  7. Gelatt, T. and Sweeney, K. (2016). Eumetopias jubatus. The IUCN Red List of Threatened Species doi:10.2305/IUCN.UK.2016-1.RLTS.T8239A45225749.en

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]