Rēzeknes Piena konservu kombināts

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Rēzeknes Piena konservu kombināts
Darbības joma Piena pārstrādes uzņēmums
Darbības beigšanas iemesls Maksātnespēja
Dibināts 1957. gada novembrī
Beidza pastāvēt 2005. gada 11. janvārī
Galvenais birojs Valsts karogs: Latvija Rēzekne, Latvija
Produkti Piena konservi, saldējums, pilnpiena produkcija
Mājaslapa www.rpkk.ucoz.lv
Pašreizējais statuss

Muzejs

Vadītājs - A.Āboliņš

Rēzeknes Piena konservu kombināts (RPKK) bija pirmā un lielākā piena konservu ražotne Latvijā, Rēzeknes pilsētā, kura uzsāka ražošanu 1957. gada novembrī un kļuva maksātnespējīga 2001. gada 23. jūlijā.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dibināšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1950. gada sākumā, Maskavā, dzima ideja par piena konservu kombināta celtniecību vienā no Baltijas republikām. Apsverot visus "par" un "pret", tika pieņemts lēmums, ka uzņēmumam jātop Latvijā. No visām pilsētām izvēlējās Rēzekni tā izdevīga ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ ar attīstītu sauszemes un dzelzceļa transporta tīklu. Kombināta būvniecība aizsākās 1952. gadā Rēzeknes ziemeļu daļā. Celtniecības darbus veica 24. celtniecības un montāžas pārvalde. Starp pirmajiem celtniekiem jāmin inženieri L.Kosovs, M.Kalniņa, V.Srnovskis, darbu vadītāji L.Buklovskis, V.Sirookaja, brigadieris I.Lepickis, strādnieki O.Vasiljevs, T.Rancāne, P.Melikovs u. c. 1953. gadā iezīmējās galvenā korpusa, TEC kontūras, tika uzsākta dārzeņu žāvēšanas ceha būve. 1956. gadā bija pabeigta galvenā korpusa, saldētavas, TEC, žāvēšanas ceha, attīrīšanas ierīču un 8 dzīvojamo māju celtniecība. Galvenajā korpusā tika organizēta pilnpiena produkcijas ražotne.

RPKK neilgi pēc darbības uzsākšanas

Reiz plūda piena upes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1957. gada oktobra beigās konservu cehs bija gatavs ekspluatācijai. Naktī no 5. uz 6. novembri tika saražots pirmais pilnpiena vārījums. Šo pirmo darba maiņu vadīja kombināta direktors V.Lapšovs, ceha priekšniece A.Golovina, laboratorijas vadītāja P.Čeredņika, meistare E.Meškovska, strādnieki E.Radkeviča, S.Cirs, V.Visocka un citi. Pēc V.Lapšova, no 1963. gada un līdz 1994. gadam par RPKK vadītāju kļuva P.Upenieks

Sakarā ar pienotavu tīkla reorganizāciju, sešdesmitajos gados kombinātam tika pievienotas 28 pienotavas Rēzeknes, Ludzas, Balvu, Madonas un daļēji Gulbenes rajonā. 1965. gadā kombināts sasniedza konservu ražošanas projektēto jaudu — tika izlaists 41 miljons 677 tūkstoši nosacīto kārbu, bet kombināta ziedu laikos 1989. gadā — 92 miljoni 378 tūkstoši kārbu. Kombinātā atvēršanas brīdī strādāja ap 1200 cilvēku, bet 1987 gadā — 2400. Darbs ritēja vairākās maiņās, bez brīvdienām. Diennaktī pārstrādāja no 300 līdz 350 tonnu piena. Tā kā piena pārstrāde bija sezona darbs, ko veica vasaras laikā (kad bija pieejams piens), ziemas laikā darbojās žāvēšanas cehs. Žāvēšanas cehā pārstrādāja dažādus dārzeņus (visvairāk kartupeļus un sīpolus, retāk augļus), kā arī ražoja kazeīnu.

RPKK renovācijas laikā
RPKK 70. 80. gadi

Septiņdesmito gadu sākumā tika veikta plaša ražošanas modernizācija. Tika uzbūvēti jauni cehi un ēkas, uzstādītas jaunākās ārzemju automatizētās iekārtas, kuras ne tikai palielināja kombināta jaudu, bet arī uzlaboja produkcijas kvalitāti. 1974. gadā sāka ražot "Sterilizēto iebiezināto pienu bez cukura"

RPKK ražotā produkcija atbilda visiem standartiem un kvalitātes ziņā bija labākā visā Padomju Savienībā, par ko liecina gūtās balvas un diplomi dažādās izstādēs, kā arī PSRS kvalitātes zīmes. Lielākā daļa piena konservu tika ražota eksportam un armijas rezervēm.

Jauna valsts — jauni likumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Līdz ar Latvijas Republikas neatkarības atgūšanu un PSRS sabrukšanu 1991. gadā, visās rūpnīcās strauji kritās ražotās produkcijas daudzums. Mainījās vara un likumi, kādreizējās brālīgās republikas kļuva par ārvalstīm, kritās pieprasījums. RPKK, kā arī citas rūpnīcas, pārgāja valsts īpašumā, bet 1994. gada 15 aprīlī kļuva par akciju sabiedrību, kuras vadītājs bija A.Tučs. 1994. gada 14. novembrī Parīzē, RPKK ieguva "Eiropas kvalitātes goda diplomu" par augstu piena konservu kvalitāti.

90. gadu sākumā no RPKK struktūras atdalījās un kļuva par patstāvīgām dažas rūpnīcas un pienotavas (lielākās — Cesvainē un Ludzā). Tāpēc pilnpiena, sviesta, siera un biezpiena produkciju vajadzēja ražot citur. Galvenā RPKK sviesta ražotne atradās Maltā. Paplašinājās arī produkcijas asortimenta klāsts. 1995. gadā žāvēšanas cehā tika uzsākta piena konfekšu "Latgales gotiņa" ražošana, bet citos cehos uzsākta dažādu veidu jogurtu un biezpiena produktu ražošana (saldie un sāļie sieriņi, biezpiena torte).

Tika pakāpeniski ievestas jaunas pakošanas iekārtas un iepirkta jaunā aparatūra. Tomēr daudzas iebiezinātā piena ražošanas iekārtas bija novecojušas un jau nespēja tik veiksmīgi konkurēt ar moderniem analogiem. 1996. gadā par 180% palielinājās piena ieplūdums rūpnīcā, vidēji dienā pārstrādāja 200-250 tonnu. 60% saražoto piena konservu galvenokārt gāja eksportam uz Krieviju, Baltijas valstīm, ASV, Izraēlu, Ēģipti, Kazahstānu un Holandi. Bet 1999. gadā — 90%.

RPKK 90. gadi
RPKK administratīvā ēka mūsdienās

1997. gadā RPKK noritēja 40 gadu jubileja, kas tika nosvinēta ar dažādiem pasākumiem, jubilejas iespieddarbu izdošanu, filmas rādīšanu.

RPKK savu pamatprodukciju, iebiezināto pienu ar cukuru, piegādāja daudziem Latvijas pārtikas pārstrādes uzņēmumiem: Laima, Staburadze, visas konfekšu "gotiņa" ražotnes, u. c.

Izņemot ražošanu, RPKK aktīvi piedalījās dažādos sporta un kultūras pasākumos, finansēja dažādus projektus un ziedoja līdzekļus labdarībai.

Piena upes izsīkšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Līdz ar 1998. gadu nāca Krievijas krīze, kas pamatīgi ietekmēja RPKK turpmāko likteni, jo tā bija galvenā produkcijas noieta valsts. Pasūtītāji par produkciju maksāja maz, vai arī vispār par to nemaksāja, līdz ar to radot zaudējumus RPKK. Pats ievērojamākais zaudējums bija 3 milj. ASV dolāru lielumā, par nesamaksāto produkciju. Situāciju pasliktināja saasināšanās politiskās attiecības starp Latviju un Krieviju, jo Latvijai tika aizvērts eksports uz Krieviju. Jaunā noieta tirgus meklēšana arī bija neveiksmīga, jo Baltijas valstīs nevarēja realizēt tik lielu produkcijas daudzumu, Eiropas valstīm vajadzēja īpašos sertifikātus, bet ASV — tirgošanas kvotas.

Viena no RPKK vadības kļūdām bija uzkrāto līdzekļu izdošana dividendēs (alga visiem akcionāriem), bet ne jauno iekārtu iepirkšana un ražošanas modernizācijai, vai vismaz rezerves līdzekļu uzkrāšana "melnajām dienām". Otra kļūda bija ražošanas apjomu saglabāšana krīzes situācijā. Tas sekmēja vēl lielākus zaudējumus, jo visu produkciju nebija iespējams realizēt, tā sakrājās noliktavās un izveidoja dīkstāvi ražošanā. RPKK ražošanas vajadzībām piederēja TEC, kura nodrošināja ar siltumenerģiju un tvaiku visu kombinātu, TEC arī apsildīja visu Rēzeknes ziemeļu rajonu. Bet ne visi abonenti maksāja par piegādāto siltumu, tāpēc krājās parādi, kas galu galā sasniedza ap 300 tūkst. latu. Lai kaut kā segtu zaudējumus, RPKK atvēra kredīta līniju Unibankā, ieķīlājot visu savu īpašumu.

2000. gadā sākās ražošanas sašaurināšana, pārstāja strādāt žāvēšanas cehs, līdz ar to pārstājot ražot kazeīnu un "Latgales gotiņu". Samazinājās arī piena pieņemšanas tīkls. Tika atlaisti vairāki darbinieki, no 800 samazinot līdz 480. Uzsāka pārdot visu īpašumu, kas nav saistīts ar ražošanu vai nesa zaudējumus, piem. kultūras namu.

2001. gadā februārī RPKK atteicās no pilnpiena produkcijas ražošanas, samazinot darbinieku skaitu no 480, līdz 300. Turpmāk darbinieku skaits kritās un kombināta darba laiks mazinājās, līdz vienai maiņai. Maijā vienā no iebiezinātā piena partijām tika konstatēta zarnu nūjiņa, kombināts apstādināja ražošanu, lai veiktu sanitāro tīrīšanu un atkārtoto pārbaudi. Tikmēr vietējo tirgu pārņēma ārzemēs ražotais iebiezinātais piens. Vēl bija gadījums, kad postā aizgāja ievērojams daudzums sviesta, kas arī nesa lielus zaudējumus.

Kombināts galu galā pievērsās tikai piena konservu ražošanai, atsakoties no "Rēzeknes saldējuma" un "Lauku sviesta". Kaut gan zaudējumi vairs neuzkrājās un uzņēmums sāka saņemt peļņu, tā bija pārāk maz. Bankai vajadzēja atdot kredītu, piena piegādātājiem maksāt par pienu. Viss nonāca līdz tam, ka RPKK nespēja laikus norēķināties par piegādāto pienu un samaksāt par kredītu.

Baigā vasara — Skarbas beigas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2001. gada 23. jūlijā Latgales apgabaltiesa pasludināja RPKK par maksātnespējīgu uzņēmumu ar 3.8 milj. LS parādu. 1. augustā tika apstādināta ražošana, bet 30. oktobrī tika pieņemts lēmums par bankrota procedūras uzsākšanu.

RPKK meklēja investorus vai pircējus, bet līdz galam neviens tā un neuzņēmās glābt ražotni. Pēc daudziem nostāstiem, RPKK mērķtiecīgi noveda līdz bankrotam, jo tas sastādīja nopietnu konkurenci citā piena ražotnēm Latvijā. Cerēja pārdot ražotni visu kopā, bet 2002. gadā tika izsolīti vairāki objekti dažādām firmām un privātpersonām. Līdz izsolīšanas brīdim, RPKK iekārtas tika uzturētas "kaujas gatavībā", lai jebkurā brīdī varētu uzsākt ražošanu.

22.augustā par Ls 383 800 izsolē vienīgajam pretendentam — Daugavpils SIA "Terlax" — tika pārdotas uzņēmuma ražošanas ēkas — darbnīcas, saldētava, nodaļas administratīvā ēka, pilnpiena produkcijas, piena konservu un sterilizētā piena ražošanas cehi, piena pieņemšanas punkti un caurlaižu telpas. Tas nozīmēja RPKK galīgo bojāeju, jo kombināts tika sadalīts pa daļām. Cehos esošās iekārtas vai nu tika pārdotas vai nodotas lūžņos, līdz ar to iznīcinot unikālo iebiezinātā piena ražošanas tehnoloģiju. Ar laiku RPKK teritorija tika sadalīta vēl sīkāk starp firmām un privātpersonām, daudzi cehi ilgu laiku stāvēja pamesti. Tikai vēlāk sākās RPKK bijušo cehu rekonstrukcija, bet jau citām vajadzībām, iznīcinot pēdējās liecības par kādreiz tik vareno un slaveno piena konservu ražotni visā pasaulē.

RPKK ražotā produkcija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

RPKK ražoja dažāda veida produktus, kā iebiezināto pienu, pilnpiena produkciju, saldējumu, sviestu, sieru, konfektes "Gotiņa", kazeīnu, kaltētus dārzeņus.



RPKK ražotā "Latgales Gotiņa"
Rēzeknes saldējums
Biezpiena produkti

Produkcijas klāsts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iebiezinātais piens ar cukuru bija RPKK pamatprodukts, to ražoja no svaiga govs piena un cukura tos iebiezinot. Iebiezināto pienu ar cukuru un kakao ražoja no svaiga govs piena un cukura tos iebiezinot un pievienojot kakao pulveri. Iebiezināto pienu ar cukuru un kafiju ražoja no svaiga govs piena un cukura, tos iebiezinot un pievienojot kafijas un cigoriņu ekstraktu. Iebiezināto pienu ar cukuru un cigoriņiem ražoja no svaiga govs piena un cukura, tos iebiezinot un pievienojot cigoriņu ekstraktu. Iebiezināto pienu ar cukuru (vārītais) ražoja no svaiga govs piena un cukura, tos iebiezinot un atkārtoti termizējot.

Sterilizēto iebiezināto pienu bez cukura ražoja no svaiga govs piena, to iebiezinot un sterilizējot. Iebiezināto saldo krējumu ar cukuru ražoja no svaigā saldā krējuma un cukura, tos iebiezinot. Iebiezināto saldo krējumu ar cukuru un kafiju ražoja tikai PSRS laikos no svaiga saldā krējuma un cukura, tos iebiezinot un pievienojot kafijas un cigoriņu ekstraktu.

Kazeīnu ražoja no vājpiena, sarecinot ar pienskābi temperatūras iedarbībā. Konfektes "Latgales gotiņa" ražoja no svaigā piena, cukura un iebiezinātā piena ar cukuru, pievienojot dažādas piedevas. Saldējumu "Saltums", "Rēzeknes saldējums", "Boņuks" ražoja no svaigā un sausā piena, sviesta, iebiezinātā piena ar cukuru, vanilīna, pievienojot dažādas piedevas.

Vēl tika ražots biezpiens, vājpiena biezpiens, biezpiena torte, biezpiena sieriņi saldie (parastie vai ar rozīnēm), biezpiena sieriņi sāļie (pikantais, ar dillēm vai ar papriku), piens, kefīrs, skābais krējums, saldais krējums, "Lauku sviests", siers ("Baltais", "Krievijas", "Brokastu" un "Kimeņu"), diētiskā majonēze, sausais pilnpiens, Jogurts (ar un bez piedevām), kaltētie kartupeļi un sīpoli.

Izejvielas un materiāli[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Piens — Latgales govju piens
  • Cukurs — Liepājas un Jelgavas cukurfabrikas
  • Kakao — A/S Laima
  • Kafija — Paulig group
  • Piena konservu buņdžas — uz vietas ražotas no pārtikas skārda (ievests no Magņitogorskas, Krievija)
  • Etiķetes — Tipogrāfija "Jāņa sēta"
  • Kartona kastes — (Ukraina)

Atsauksmes par produkciju.[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • RPKK piena konservi savā laikā bija kā Rēzeknes vizītkarte, tie bija populāri gan Latvijā, gan ārzemēs. Tāpēc bieži vien ārzemju viesi kā suvenīru no Latvijas ņēma ne tikai "Laimas" konfektes, Rīgas melno balzamu un šprotes, bet arī Rēzeknes iebiezināto pienu.
  • Pircējus piesaistīja ne tikai izcila produkta kvalitāte, bet arī labs un krāšņs iepakojuma dizains.
  • Vēl šobrīd daudzi cilvēki, arī ārzemnieki, atceras gardo Rēzeknes produkciju un uzskata, ka tā bija pati labākā.
  • RPKK piena konservi pat pēc 20 un vairāk gadu ilgas glabāšanas pareizos apstākļos ir lietojami uzturā.

RPKK liktenis pēc likvidēšanas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iekštelpas, 2012.gads
RPKK eksponāti 2012.gada izstāde "Piena ceļš" Latgales kultūrvēstures muzejā.

Ilgus gadus pēc RPKK likvidēšanas, visa informācija un liecības, par kādreiz tik slaveno ražotni, pakāpeniski sāka izgaist. Tikai 2011. gada jūnijā Artūram Āboliņam (RPKK muzeja vadītājs un šī raksta autors) radās doma par RPKK vēstures pētīšanu un tās saglabāšanu. Tika pētīta RPKK teritorija, meklēti bijušie darbinieki, informācija un materiālās vērtības. Ievērojamu palīdzību sniedza Edvīns Medveckis, kopīgi pētot RPKK teritoriju un vācot materiālās liecības. 2012. gada 15. augustā tika izveidota RPKK muzeja mājaslapa, bet jau 10. oktobrī Latgales kultūrvēstures muzejā tika atklāta tematiskā izstāde "Piena ceļš". Turpmāk tika veikta sadarbība ar Latgales kultūrvēstures muzeju.

2014. gada 4. martā tika atrasta visa dokumentācija, kas ir saistīta ar piena konservu ražošanu. Sanāk, ka slavenā recepte nav aizgājusi nebūtībā un ir iespēja atsākt ražošanu, tikai jau jaunā rūpnīcā ar jaunām iekārtām.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]