Rēzeknes Piena konservu kombināts

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Rēzeknes Piena konservu kombināts
Darbības joma Piena pārstrādes uzņēmums
Darbības beigšanas iemesls Maksātnespēja
Dibināts 1957. gada novembrī
Beidza pastāvēt 2005. gada 11. janvārī
Galvenais birojs Valsts karogs: Latvija Rēzekne, Latvija
Produkti Piena konservi, saldējums, pilnpiena produkcija
Tīmekļa vietne www.rpkk.ucoz.lv
Pašreizējais statuss

Muzejs

Vadītājs - A.Āboliņš

Rēzeknes Piena konservu kombināts (RPKK) bija piena konservu ražotne Rēzeknē, kura uzsāka ražošanu 1957. gada novembrī un kļuva maksātnespējīga 2001. gada 23. jūlijā.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

RPKK neilgi pēc darbības uzsākšanas
Jauna korpusa būvniecība
RPKK 1970.—1980. gados

Kombināta būvniecību sāka 1952. gadā Rēzeknes ziemeļu daļā. Celtniecības darbus veica 24. celtniecības un montāžas pārvalde. No 1953. līdz 1956. gadam uzcēla rūpnīcas galveno korpusu, saldētavu, TEC, žāvēšanas cehu, attīrīšanas ierīču un 8 dzīvojamās mājas. 1957. gada 6. novembrī rūpnīca sāka ražošanu direktora V. Lapšova vadībā, no 1963. gada un līdz 1994. gadam RPKK vadītājs bija P. Upenieks.

1960. gados kombinātam pievienoja 28 pienotavas Rēzeknes, Ludzas, Balvu, Madonas un daļēji Gulbenes rajonā. 1965. gadā kombināts sasniedza konservu ražošanas projektēto jaudu — tika izlaists 41 miljons 677 tūkstoši nosacīto kārbu, bet 1989. gadā — 92 miljoni 378 tūkstoši kārbu. Kombinātā atvēršanas brīdī strādāja ap 1200 cilvēku, bet 1987 gadā — 2400. Darbs ritēja vairākās maiņās, bez brīvdienām. Diennaktī pārstrādāja no 300 līdz 350 tonnu piena.Tā kā piena pārstrāde bija sezona darbs, ko veica vasaras laikā (kad bija pieejams piens), ziemas laikā darbojās žāvēšanas cehs. Žāvēšanas cehā pārstrādāja dažādus dārzeņus (visvairāk kartupeļus un sīpolus, retāk augļus), kā arī ražoja kazeīnu.

1970. gadu sākumā veica ražošanas modernizāciju, uzbūvēja jaunus cehus un ēkas, uzstādīja automatizētās iekārtas, kuras ne tikai palielināja kombināta jaudu, bet arī uzlaboja produkcijas kvalitāti. 1974. gadā sāka ražot "Sterilizēto iebiezināto pienu bez cukura". Lielākā daļa piena konservu tika ražota eksportam un armijas rezervēm.[1]

Pēc PSRS sabrukuma 1991. gadā strauji kritās ražotās produkcijas daudzums. RPKK 1994. gada 15. aprīlī kļuva par akciju sabiedrību, kuras vadītājs bija A. Tučs.1994. gada 14. novembrī Parīzē RPKK ieguva "Eiropas kvalitātes goda diplomu" par augstu piena konservu kvalitāti.

1990. gadu sākumā no RPKK struktūras atdalījās un kļuva par patstāvīgām dažas rūpnīcas un pienotavas (lielākās — Cesvainē un Ludzā). Tāpēc pilnpiena, sviesta, siera un biezpiena produkciju vajadzēja ražot citur. Galvenā RPKK sviesta ražotne atradās Maltā. Paplašinājās arī produkcijas asortiments. 1995. gadā žāvēšanas cehā uzsāka piena konfekšu "Latgales gotiņa" ražošana, bet citos cehos uzsāka dažādu veidu jogurtu un biezpiena produktu ražošanu (saldie un sāļie sieriņi, biezpiena torte).

Tika pakāpeniski ievestas jaunas pakošanas iekārtas un iepirkta jauna aparatūra. Tomēr daudzas iebiezinātā piena ražošanas iekārtas bija novecojušas un vairs nespēja tik veiksmīgi konkurēt ar moderniem analogiem. 1996. gadā par 180% palielinājās piena piegāde rūpnīcai, vidēji dienā pārstrādāja 200-250 tonnu. 60% saražoto piena konservu eksportēja uz Krieviju, Igauniju, Lietuvu, ASV, Izraēlu, Ēģipti, Kazahstānu un Nīderlandi, bet 1999. gadā — 90%.

RPKK 1990. gados
RPKK administratīvā ēka mūsdienās

RPKK savu pamatprodukciju, iebiezināto pienu ar cukuru, piegādāja daudziem Latvijas pārtikas pārstrādes uzņēmumiem: Laimai, Staburadzei, visām konfekšu "Gotiņa" ražotnēm u.c.

1998. gada Krievijas krīze ievērojami ietekmēja RPKK turpmāko likteni, jo tā bija galvenā produkcijas noieta valsts. Pasūtītāji par produkciju maksāja maz vai arī vispār nemaksāja, līdz ar to radot zaudējumus RPKK. Pats ievērojamākais zaudējums bija 3 miljonu ASV dolāru lielumā, par nesamaksāto produkciju. Situāciju pasliktināja saasināšanās politiskajās attiecības starp Latviju un Krieviju, kā rezultātā Krievija, ar ģeopolitiskiem līdzekļiem pamatojot savu tirgus protekcionisma politiku, Latvijai daļēji liedza eksportu, tādējādi arī aizsargājot savus ražotājus ekonomiskās krīzes laikā. Jauna noieta tirgus meklēšana arī bija neveiksmīga, jo Baltijas valstīs nevarēja realizēt tik lielu produkcijas daudzumu, Eiropas valstīm vajadzēja īpašus sertifikātus, bet ASV — tirgošanas kvotas.

Viena no RPKK vadības kļūdām bija uzkrāto līdzekļu atdošana dividendēs (t.i., algā visiem akcionāriem), bet ne jauno iekārtu iepirkšana un ražošanas modernizācijai, vai vismaz rezerves līdzekļu uzkrāšana "melnajām dienām". Otra kļūda bija ražošanas apjomu saglabāšana krīzes situācijā. Tas sekmēja vēl lielākus zaudējumus, jo visu produkciju nebija iespējams realizēt, tā sakrājās noliktavās un izveidoja dīkstāvi ražošanā. RPKK piederēja sava TEC ražošanas vajadzībām, kura ne tikai nodrošināja ar siltumenerģiju un tvaiku visu kombinātu, bet arī apsildīja visu Rēzeknes Ziemeļu rajonu. Bet ne visi abonenti maksāja par piegādāto siltumu, tāpēc krājās parādi, kas galu galā sasniedza ap 300 tūkst. latu. Lai kaut kā segtu zaudējumus, RPKK atvēra kredīta līniju Unibankā, ieķīlājot visu savu īpašumu.

2000. gadā sākās ražošanas sašaurināšana, pārstāja strādāt žāvēšanas cehs, līdz ar to pārstājot ražot kazeīnu un "Latgales gotiņu". Samazinājās arī piena pieņemšanas tīkls. Tika atlaisti daudzi darbinieki, samazinot to skaitu no 800 līdz 480. Uzsāka pārdot īpašumu, kas nebija saistīts ar ražošanu vai nesa zaudējumus, piemēram, kultūras namu.

2001. gadā februārī RPKK atteicās no pilnpiena produkcijas ražošanas, samazinot darbinieku skaitu no 480 līdz 300. Turpmāk darbinieku skaits kritās un kombināta darba laiks saīsinājās līdz vienai maiņai. Maijā vienā no iebiezinātā piena partijām tika konstatēta zarnu nūjiņa, kombināts apstādināja ražošanu, lai veiktu sanitāro tīrīšanu un atkārtoto pārbaudi. Tikmēr vietējo tirgu pārņēma ārzemēs ražotais iebiezinātais piens. Vēl bija gadījums, kad postā aizgāja ievērojams daudzums sviesta, kas arī nesa lielus zaudējumus.

Kombināts galu galā pievērsās tikai piena konservu ražošanai, atsakoties no "Rēzeknes saldējuma" un "Lauku sviesta". Kaut gan zaudējumi vairs neuzkrājās un uzņēmums sāka saņemt peļņu, tā bija pārāk maza. Bankai vajadzēja atdot kredītu, piena piegādātājiem maksāt par pienu. Viss nonāca līdz tam, ka RPKK nespēja laikus norēķināties par piegādāto pienu un samaksāt par kredītu.

2001. gada 23. jūlijā pēc kreditoru pieprasījumiem (savas prasības bija pieteikuši 744 kreditori 4 039 565 latu apjomā)[2], ko RPKK līdz noteiktajam laikam nevarēja nodrošināt, Latgales apgabaltiesa pasludināja RPKK par maksātnespējīgu uzņēmumu ar 3,8 milj. LS parādu. 1. augustā tika apstādināta ražošana, bet 30. oktobrī tika pieņemts lēmums par bankrota procedūras uzsākšanu.[3]

RPKK meklēja investorus vai pircējus, bet neviens tā arī neuzņēmās glābt ražotni. Bija apgalvojumi, ka RPKK mērķtiecīgi noveda līdz bankrotam, jo tas bija konkurents citām piena ražotnēm Latvijā. Cerēja pārdot ražotni visu kopā, bet 2002. gadā tika izsolīti vairāki objekti dažādām firmām un privātpersonām. Līdz pašam izsoles brīdim RPKK iekārtas tika uzturētas gatavībā, lai jebkurā brīdī varētu uzsākt ražošanu.[4]

22. augustā par Ls 383 800 izsolē vienīgajam pretendentam — Daugavpils SIA "Terlax" — tika pārdotas uzņēmuma ražošanas ēkas — darbnīcas, saldētava, nodaļas administratīvā ēka, pilnpiena produkcijas, piena konservu un sterilizētā piena ražošanas cehi, piena pieņemšanas punkti un caurlaižu telpas. Tas nozīmēja RPKK galīgo bojāeju, jo kombināts tika sadalīts pa daļām. Cehos esošās iekārtas tika pārdotas vai nodotas lūžņos, līdz ar to iznīcinot unikālo iebiezinātā piena ražošanas tehnoloģiju.

Ar laiku RPKK teritorija tika sadalīta vēl sīkāk starp firmām un privātpersonām, daudzi cehi ilgu laiku stāvēja pamesti. Tikai vēlāk sākās RPKK bijušo cehu rekonstrukcija, bet jau citām vajadzībām.

RPKK ražotā produkcija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

RPKK ražoja dažāda veida produktus, kā iebiezināto pienu, pilnpiena izstrādājumus, saldējumu, sviestu, sieru, konfektes "Gotiņa", kazeīnu, kaltētus dārzeņus.

RPKK ražotā "Latgales Gotiņa"
Rēzeknes saldējums
Biezpiena produkti
  • Iebiezinātais piens ar cukuru bija RPKK pamatprodukts, to ražoja no svaiga govs piena un cukura tos iebiezinot. Iebiezināto pienu ar cukuru un kakao ražoja no svaiga govs piena un cukura tos iebiezinot un pievienojot kakao pulveri. Iebiezināto pienu ar cukuru un kafiju ražoja no svaiga govs piena un cukura, tos iebiezinot un pievienojot kafijas un cigoriņu ekstraktu. Iebiezināto pienu ar cukuru un cigoriņiem ražoja no svaiga govs piena un cukura, tos iebiezinot un pievienojot cigoriņu ekstraktu. Iebiezināto pienu ar cukuru (vārītais) ražoja no svaiga govs piena un cukura, tos iebiezinot un atkārtoti termizējot.
  • Sterilizēto iebiezināto pienu bez cukura ražoja no svaiga govs piena, to iebiezinot un sterilizējot specializētā vairāku pakāpju autoklāvā. Sterilizetā iebiezinātā piena ražošana notika atsevišķā pilnīgi automatizētā cehā.
  • Iebiezināto saldo krējumu ar cukuru ražoja no svaigā saldā krējuma un cukura, tos iebiezinot. Iebiezināto saldo krējumu ar cukuru un kafiju ražoja tikai PSRS laikos no svaiga saldā krējuma un cukura, tos iebiezinot un pievienojot kafijas un cigoriņu ekstraktu.
  • Kazeīnu ražoja no vājpiena, sarecinot ar pienskābi temperatūras iedarbībā.
  • Konfektes "Latgales gotiņa" ražoja no svaigā piena, cukura un iebiezinātā piena ar cukuru, pievienojot dažādas piedevas.
  • Saldējumu "Saltums", "Rēzeknes saldējums", "Boņuks" ražoja no svaigā un sausā piena, sviesta, iebiezinātā piena ar cukuru, vanilīna, pievienojot dažādas piedevas.

Vēl tika ražots biezpiens, vājpiena biezpiens, biezpiena torte "Liene", biezpiena sieriņi saldie (parastie vai ar rozīnēm), biezpiena sieriņi sāļie (pikantais, ar dillēm vai ar papriku), piens, kefīrs, skābais krējums, saldais krējums, "Lauku sviests", siers ("Baltais", "Krievijas", "Brokastu" un "Ķimeņu"), diētiskā majonēze, sausais pilnpiens, jogurts (ar un bez piedevām), kaltētie kartupeļi un sīpoli.

Izejvielas un materiāli[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Piens — Latgales govju piens
  • Cukurs — no Liepājas, Jelgavas un Jēkabpils cukurfabrikām
  • Kakao — no A/S Laima
  • Kafija — no Paulig group, Liepājas Cukurfabrikas
  • Piena konservu bundžas — uz vietas ražotas no pārtikas skārda, kas bija ievests no Magņitogorskas Krievijas Federācijā
  • Etiķetes — no tipogrāfijām "Jāņa sēta", "Paraugtipogrāfija", "Rēzeknes tipogrāfija"
  • Kartona kastes — no Ukrainas
  • Tetra-pak, plēves un plastmasas tara — no Somijas
  • Alumīnija tūbiņas - no Polijas

Atsauksmes par produkciju[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • RPKK piena konservi savā laikā bija kā Rēzeknes vizītkarte, tie bija populāri gan Latvijā, gan ārzemēs. Tāpēc reizēm ārzemju viesi kā suvenīru no Latvijas ņēma ne tikai "Laimas" konfektes, Rīgas melno balzamu un šprotes, bet arī Rēzeknes iebiezināto pienu.
  • Pircējus piesaistīja ne tikai produkta kvalitāte, bet arī labs un krāšņs iepakojuma dizains.
  • RPKK piena konservi pat pēc 20 un vairāk gadu ilgas glabāšanas pareizos apstākļos ir lietojami uzturā.

RPKK liktenis pēc likvidēšanas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iekštelpas, 2012.gads
RPKK eksponāti 2012.gada izstāde "Piena ceļš" Latgales kultūrvēstures muzejā.

Gados pēc RPKK likvidēšanas informācija un liecības par ražotni, pakāpeniski sāka izgaist. Tikai 2011. gada jūnijā Artūram Āboliņam (RPKK muzeja vadītājam ) radās doma par RPKK vēstures pētīšanu un tās saglabāšanu. Tika pētīta RPKK teritorija, meklēti bijušie darbinieki, informācija un materiālās vērtības. Ievērojamu palīdzību sniedza Edvīns Medveckis, Viktorija Āboliņa un Andris Kļaviņš, kopīgi pētot RPKK teritoriju un vācot materiālās liecības. 2012. gada 15. augustā tika izveidota RPKK muzeja mājaslapa, bet jau 10. oktobrī Latgales kultūrvēstures muzejā tika atklāta tematiskā izstāde "Piena ceļš". Turpmāk tika veikta sadarbība ar Latgales kultūrvēstures muzeju.

2014. gada 4. martā tika atrasta visa dokumentācija, kas bija saistīta ar piena konservu ražošanu. Attiecīgi recepte nav aizgājusi nebūtībā un ir iespēja atsākt ražošanu, tikai jau jaunā rūpnīcā ar jaunām iekārtām. 2017. gada 16. janvārī, ar Artūrs Āboliņa konstruētā mazā tilpuma vakuuma iztvaicētāja-kristalizatora palīdzību tika veikts pirmais iebiezinātā piena ar cukuru vārījums, vadoties pēc 2014. gadā iegūtās RPKK dokumentācijas. Gala rezultātā, izmantojot tikai govs pilnpienu un cukurbiešu cukuru, tika iegūti 300 grami produkta, kas pēc savām organoleptiskām īpašībām bija ļoti tuvs RPKK ražotajam iebiezinātam pienam ar cukuru. Arī pašlaik tiek pagatavotas eksperimentālās iebiezinātā piena ar cukuru partijas. 2017. gadā Viktorija Āboliņa kopā ar Artūru Āboliņu izveidoja projektu Rēzekne Milk Cannery, kas sevī ietver RPKK vēstures muzeju, YouTube kanālu un Facebook lapu, ar mērķi saglabāt ar RPKK saistīto vēsturi, kā arī uzturēt interesi par iebiezināto pienu.

2019.-2020. gadu mijā Artūrs Āboliņš veica pētniecību par iebiezināto pienu ar cukuru un piedevām, kas gala rezultātā noslēdzās ar jaunā produkta izveidi - iebiezināto pienu ar cukuru un zīļu kafiju, kas ir laba alternatīva tiem, kuri nevar lietot kofeīnu, bet vēlas baudīt kafijai līdzīgu garšu un aromātu. Iebiezinātais piens ar cukuru un zīļu kafiju sevī apvieno pazīstamo piena produktu kopā ar latviešu tradicionālo dzērienu.

No 2018. gada novembra līdz 2021. gada novembrim Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas pārtikas produktu pārstrādes laboratorijā izvietoja RPKK un iebiezinātā piena vēstures stendu, apvienojot interesantākos faktus un eksponātus.[5]

Sākot no 2020. gada otrās puses, Latvijas veikalu tīklos parādījās Igaunijas uzņēmuma "Polven Foods" iebiezinātais piens ar cukuru mīkstajā "doy-pack" iepakojumā ar nosaukumu "Rēzeknes leģenda kopš 1957". Produkta ieviešana tirgū sākās ar plašu reklāmas kampaņu un loteriju, bet spēja piesaistīt tikai īslaicīgu uzmanību, jo faktiski produkts bija tāds pats, ko pirms tam pārdeva zem nosaukuma "Meirāns".

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]