Ziemeļu zēni
Izskats
![]() Pulka emblēma | |
Valsts |
![]() |
---|---|
Pastāvēšanas laiks | 1918. — 1919. gads |
Pakļautība |
![]() |
Karaspēka veids | Sauszemes spēki |
Krāsas | Zilā, melnā, baltā |
Karavīru skaits | 2213 |
Devīze |
Hakkaa päälle, pohjan poika! "Nāc, ziemeļu dēls!" |
Militārās operācijas | |
Komandieri | |
Komandieri | Hanss Kalms |

"Ziemeļu zēni" (somu: Pohjan Pojat, igauņu: Põhja Pojad) bija Somijas brīvprātīgo pulks Igaunijas brīvības cīņu, kā arī nedaudz Latvijas Neatkarības kara, laikā no 1919. gada janvāra līdz aprīlim. Virspavēlnieks bija somu ģenerālis Martins Vecers, kurš vienlaicīgi bija arī Igaunijas Dienvidu frontes komandieris, savukārt pulka komandieris bija igauņu izcelsmes pulkvedis Hanss Kalms. Liela daļa karavīru bija somu jēgeri, kas jau pirms tam bija piedalījušies Pirmā pasaules kara kaujās Zemgalē.
Pulkam lieli nopelni kaujā pie Paju un Valkas atbrīvošanā no lieliniekiem 1919. gada 1. februārī.[1]
Ar Lāčplēša ordeni apbalvotie
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Martins Vecers, ģenerālis, brīvprātīgo somu karavīru virspavēlnieks Igaunijā un Latvijā
- Hanss Kalms, pulkvedis, "Ziemeļu zēnu" pulka komandieris
- Johans Viktors Ālrots-Arajūri, pulkvedis-leitnants
- Ārne Snellmans, majors
- Veine Vuori, majors
- Pauls Polsons, kapteinis
- Elja Rihtniemi, kapteinis
- Ārne Salminens, kapteinis
- Lauri Rautanens, kapteinis
- Johaness Tamminens, leitnants
- Henriks Tornbergs, leitnants
- Ilmari Kalpa, kara ārsts
- Leo Lindells, radiospeciālists
- Hermans Untolahti, feldfēbelis
Piemiņas vietas Latvijā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Alūksnes novada Bejas kapos apbedīti deviņi 1919. gada 22. februārī Bejas kaujā kritušie somu karavīri. 1989. gada 2. februārī kapos uzlikts balts koka krusts un koka sētiņa, bet 2000. gada 7. maijā Bejas kapos atklāja piemiņas akmeni ar uzrakstu "Šeit atdusas somu brīvprātīgo pulka "Ziemeļu zēni" karavīri, kuri krituši Bejas kaujā 1919. gadā."
- 1999. gada 17. oktobrī pie Jaunalūksnes pagasta novadpētniecības centra atklāja somu karavīriem veltītu piemiņas plāksni.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Dr.hist. Juris Ciganovs. «Somu «Ziemeļu zēnu» cīņas Latvijā». LR Aizsardzības ministrija, 2015-01-10.