Zigismunds Lorencs

Vikipēdijas lapa
Zigismunds Lorencs
Galvenā informācija
Dzimis 1949. gada 16. jūnijā
Rīga
Miris 2022. gada 26. februārī (72 gadu vecumā)
Karogs: Kanāda Kanāda
Žanri popmūzika
Instrumenti balss, ģitāra
Izdevēji Melodija

Nezināma vērtība "dz_gads"Nezināma vērtība "dz_mēnesis"Nezināma vērtība "dz_vieta"Nezināma vērtība "dz_diena"

Zigismunds Lorencs (dzimis 1949. gada 16. jūnijā Rīgā, miris 2022. gada 26. februārī Kanādā) bija latviešu popmūziķis, darbojies grupās "The Melody Makers", "Eolika", "Zvaigznīte" un "Selga".

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis Latvijas poļu izcelsmes ģimenē, E. Dārziņa mūzikas vidusskolā viņš apguva čella spēli.[1] 1960. gadu vidū viņš kļuva par pirmo latviešu rokenrola grupu dalībnieku, vēlāk arī dziesmu autoru. 1964. gadā Z. Lorencs iesaistījās Pita Andersona grupā "The Melody Makers", tiek uzskatīts, ka viņam "pirmajam visā Latvijā bija īsta amerikāņu “Fender Stratocaster” ģitāra".[2] Grupas popularitāte jauniešu aprindās radīja sarežģījumus ar Latvijas PSR varas iestādēm, 1965. gadā pēc aizliegta koncerta notika protesta akcija uz toreizējā Planetārija (tagad Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrāle) kāpnēm.

1966. gadā P. Andersons pārcēlās uz dzīvi Igaunijā, bet Z. Lorencs ar domubiedriem izveidoja grupu "Eolika", kļūst par tās ģitāristu un dziedātāju. Tās repertuārā bija viņa komponētas dziesmas, piemēram, "Vecāmāte un runcis", kas 1970. gada "Mikrofona" aptaujā ieņēma 4. vietu. Viņa dziesma "Varam sintezēt visu bez riska" iekļauta TV programmā "Muzikālais kokteilis".

1970. gadu sākumā "Eolikas" dalībniekus iesauca Padomju armijā un grupa izjuka. Armijas gados Lorencs vadīja karavīru ansambli "Zvaigznīte", piedalījās estrādes mūzikas festivālos. Pēc atgriešanās no armijas Z. Lorencs ar biedriem spēlēja filharmonijas solista Aleksandra Sotikova pavadošajā ansamblī. 1970. gadu otrajā pusē Lorencs spēlēja ģitāru arī ansamblī "Selga", kuru vadīja Aldis Ermanbriks, Lorenca dziesmas tajā dziedāja Andrejs Lihtenbergs ("Ieva", "Kuģiem nenāk miegs", "Padod manai mātei krēslu"). Viņa dziesmas dziedāja arī Sandra Ozolīte ("Dzenis") un "Eolikas" 1980. gadu sastāvs ("Āgenskalna tirgus rīts").

"Mikrofona" aptaujās populārāko vidū iekļūst viņa dziesmas "Ceriņi" (2. vieta 1977. gadā), "Zaķu sala" (8. vieta 1978. gadā) un "Janvārī" (12. vieta 1979. gadā). Viņš iespēlējis ģitāru vairākos skaņdarbos Gunāra Rozenberga albumā "Laura" (1979).

1977. gadā absolvēja Latvijas Valsts konservatorijas kompozīcijas nodaļu, Lorencs pievērsās arī simfoniskajam rokam: 1980. gadā latviešu jauno komponistu skaņuplatē iekļauts viņa "Končertino simfoniskajam orķestrim un rokgrupai".[3]

70. gadu beigās Z. Lorencs saraksta vairākas pazīstamas dziesmas bērnu ansambļiem ("Dzeguzīte", "Knīpas un knauķi", "Urdaviņa"), tās apkopotas divās mazajās skaņuplatēs "Dziesmas bērniem ar J. Osmaņa vārdiem" (1979, 1984), to vidū ir dziesmas "Deguntiņš uz augšu", "Pilsētniece", "Zaķīša sapnis" u.c. Vēlāk viņa aktīvā darbība popmūzikā apsīkst.

1990. gados viņš epizodiski koncertēja kopā ar Margaritu Vilcāni. Vairākas Z. Lorenca dziesmas iekļautas Žorža Siksnas albumā "Vasaras vīns" (1995).

2002. gadā viņš paziņoja, ka pārceļas dzīvot uz Kanādu.[4]

2017. gada maijā Lorencs ieradās Latvijā, lai B. Rezņika jubilejas koncertos uzstātos kopā ar "Eolikas" pirmā sastāva mūziķiem Rezņiku un Griņevu.[5].

Miris 2022. gada 26. februārī Kanādā.[6]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]