Žoržs Siksna
| Žoržs Siksna | |
|---|---|
 Žoržs Siksna 2011. gadā | |
| Galvenā informācija | |
| Dzimis |
1957. gada 13. jūnijā Augstkalnes pagasts, Latvijas PSR, PSRS (tagad  Latvija) |
| Žanri | Popmūzika |
| Nodarbošanās | Mūziķis, vokālais pedagogs |
| Instrumenti | balss (altīno) |
| Izdevēji | Mikrofona Ieraksti |
| Darbība ar | Latvijas Televīzijas un radio estrādes orķestris |
Žoržs Siksna (dzimis 1957. gada 13. jūnijā Augstkalnes pagastā)[1] ir latviešu mūziķis un vokālais pedagogs.[2]Viens no populārākajiem estrādes dziedātājiem kopš 20. gs. 70. gadiem ar paliekošu veikumu arī akadēmiskajā žanrā.
Biogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Mācījies Annas Brigaderes skolā Tērvetē un Dobeles mūzikas skolā. Strādājis Klaipēdas teātrī.[3] Laikā no 1978. līdz 1989. gadam bijis Latvijas TV un radio kora estrādes orķestra solists.[1] Ieguva popularitāti 70. gadu beigās, kad uzstājās kopā ar Viktoru Lapčenoku, Margaritu Vilcāni un citiem filharmonijas māksliniekiem.
No 1978. gada Ž. Siksna piedalījās "Mikrofona" aptaujā ar Raimonda Paula dziesmām, pirmoreiz iekļūdams desmitniekā, kad kopā ar Mirdzu Zīveri izpildītais Kerijas un Hērstvuda duets no mūzikla "Māsa Kerija" iekļuva 7. vietā. 1979. gadā "Mana pirmā dziesma" iekļuva 3. vietā, 1980. gadā "Muļķe sirds" — 2. vietā, 1981. gadā "Ugunsputns" — 7. vietā, 1982. gadā "Dedz, zvaigzne, dedz" — 13. vietā. 1984. gadā Ž. Siksna ar Pētera Jurciņa dziesmu "Vālodzīte" ieguva 2. vietu, 1985. gadā I. Vīgnera dziesma "Mātei" dalīja 3./4. vietu ar "Jumpravas" dziesmu "Par rozēm", 1986. gadā H. Stengrēvica dziesma "Un dzīvosi" ieguva 4. vietu, 1987. gadā Jāņa Sildega dziesma "Šūpoles" ieguva 19. vietu, 1988. gadā Eduarda Rozenštrauha dziesma "Tur, kur Gauja" ierindojās 12. vietā, bet 1989. gadā dziesma "Vasaras vakari" — 16. vietā.
1995. gadā "Mikrofona ieraksti" izdeva albumu "Vasaras vīns", kurā Ž. Siksna iedziedāja gan jaunas savu populāro dziesmu versijas, gan arī citu izpildītāju agrāk dziedātus skaņdarbus.
2009. gadā kopā ar Jelgavas tirkīza kori startēja TV3 šovā "Koru Kari 2" un ieguva otro vietu.[5]
Novērtējums[6]
Kopš 20. gs. 70. gadiem dziedātājs Ž. Siksna spējis saglabāt neatslābstošu publikas interesi par sevi galvenokārt izcilās balss dēļ. Pasakainā liriskā tenora īpašnieks čakli un paškritiski strādājis pie savu dotību izkopšanas, izcēlies ar muzikalitāti un plašu repertuāra amplitūdu. Dziedonis savu talantu apliecinājis populārajā un estrādes mūzikā, arī dziedot nopietnu, akadēmisku repertuāru, piedalījies muzikāli skatuvisku darbu, tostarp operu, uzvedumos.
Strādājot desmit gadus Latvijas Radio kā solists, Ž. Siksna ieskaņojis vairāk nekā simt latviešu un ārzemju autoru dziesmu, to vidū ļoti būtisks bijis R. Paula devums. Ž. Siksnas dziedātās melodijas vairākkārt ierindojušās starp populārākajām “Mikrofona” aptaujā, ir izpildīti dueti ar Noru Bumbieri, Valdu Eizenšmiti, 21. gs. – ar Inetu Rudzīti, koncertos uzstājoties galvenokārt ar sievu Annu. Kolēģu vidū tenors izceļas ar ārkārtīgi plašu repertuāru no čigānu romancēm un Alfrēda Vintera dziesmām līdz ārzemju hitiem un operešu melodijām, nereti spēlējot klarneti uzstāšanās reizēs.
Arī 21. gs. 20. gados Ž. Siksnas koncerti ir kupli apmeklēti, viņa priekšnesumi iekaro popularitāti jaunās paaudzes auditorijā. Dziedātājs ar pusgadsimtu ilgu skatuves karjeru simbolizē latviešu estrādes mūzikas “zelta laikus”, uzrādot apbrīnojamu skatuvisko ilgmūžību apvienojumā ar augstiem priekšnesuma profesionālajiem standartiem.
2017. gadā Ž. Siksna saņēma goda rakstu par ieguldījumu Jelgavas pilsētas kultūras dzīves veidošanā.
Diskogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Raimonds Pauls. Māsa Kerija (LP, Melodija, 1979)
- Jaunības balss (LP, Melodija, 1979)
- Ivars Vīgners. Zelta dziesma (LP, Melodija, 1982)
- Raimonds Pauls. Iekod pirkstā (LP, Melodija, 1985)
- Raimonds Pauls. Pie vecās ziņģes (LP, Melodija, 1986)
- Eduards Rozenštrauhs. Eduards Rozenštrauhs (LP, Melodija, 1988)
- Žoržs Siksna. Vasaras vīns (CD, Mikrofona ieraksti, 1995)
- Žoržs Siksna. Atnāc vakarā (CD, Mapls, 2000)
- Žoržs Siksna, Ne tikai opera (CD, Laula R, 2007)
- Žoržs Siksna. Mēs tikāmies... (CD, Upe tuviem un tāliem, 2012)
- Žoržs Siksna. Leģendas (CD, Mikrofona ieraksti, 2017)
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 Latvijas enciklopēdija. 5. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2009. 175. lpp. ISBN 978-9934-8068-0-3.
- ↑ «Žoržs Siksna piedalīsies savā pirmajā TV šovā». Delfi.lv. Skatīts: 2012. gada 22. janvārī.
- ↑ «Micrec profils». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 9. augustā. Skatīts: 2012. gada 22. janvārī.
- ↑ «Žorža Siksnas jubilejā – viņa skaistāko dziesmu ducis». LA.LV (latviešu). Skatīts: 2025-02-26.
- ↑ «"Koru karu" finālā uzvar Madonas koris». Delfi.lv. Skatīts: 2012. gada 22. janvārī.
- ↑ «Žoržs Siksna» (angļu). Skatīts: 2025-02-26.
 | Šī ar Latviju saistītā cilvēka biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
 | Šī mūziķa biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|