Zivju dzenīšu dzimta

Zivju dzenīšu dzimta; Alcedinidae (Rafinesque, 1815)
	Zivju dzenītis (Alcedo atthis)
Klasifikācija
Valsts	Dzīvnieki (Animalia)
Tips	Hordaiņi (Chordata)
Klase	Putni (Aves)
Kārta	Zaļvārnveidīgie (Coraciiformes)
Apakškārta	Zivjudzenīšveidīgie (Alcedines)
Dzimta	Zivju dzenīšu dzimta (Alcedinidae)
Iedalījums
	Meža dzenīšu apakšdzimta (Halcyoninae); Ūdensdzenīšu apakšdzimta (Cerylinae); Zivju dzenīšu apakšdzimta (Alcedininae);
	Zivju dzenīšu dzimta Vikikrātuvē

Zivju dzenīšu dzimta (Alcedinidae) ir viena no zaļvārnveidīgo (Coraciiformes) putnu kārtas dzimtām, kas pieder zivju dzenīšu apakškārtai (Alcedines). Zivju dzenīšu dzimtā ir 114 sugas, kas iedalītas trīs apakšdzimtās.^[1] Lielākā daļa šīs apakškārtas putnu dzīvo tropu biomā, daļa sugu uzturas tikai mežos.

Izplatība

Zivju dzenīšu dzimtas putni ir plaši izplatīti Āfrikā, Dienvidaustrumāzijā un Austrālijā. Jaunajā Pasaulē sastopamas sešas ūdensdzenīšu apakšdzimtas sugas. Eiropā un Āzijas ziemeļdaļā dzīvo tikai viena suga — zivju dzenītis (Alcedo atthis).^[1] Zivju dzenītis mājo arī Latvijā. Tas ir iekļauts Latvijas Sarkanās grāmatas 3. kategorijā.^[2]

Izskats un īpašības

Zivju dzenīšu dzimtas putni ir nelieli vai vidēji lieli. Mazākais zivju dzenīšu dzimtā ir Āfrikas pundurdzenītis (Ispidina lecontei), kura ķermeņa garums ir apmēram 10 cm, svars 9—12 g.^[3] Toties viens no lielākajiem ir dižais zivju dzenītis (Megaceryle maxima), kas sver 355 g un kura ķermeņa garums ir apmēram 45 cm. Tikpat liela ir arī Austrālijā dzīvojošā kukaburra (Dacelo novaeguineae), bet diezgan bieži sver 500 g.^[3]

Visiem zivju dzenīšu dzimtas putniem ir kompakta ķermeņa uzbūve, liela galva, garš, smails knābis, īsas kājas un lielākajai daļai strupa aste. Sugām, kas barojas ar zivīm, knābis parasti ir garāks un šaurāks, nekā tām, kas barojas ar bezmugurkaulniekiem uz zemes. Visneparastākā knābja forma ir lāpstknābja kukaburrai (Clytoceyx rex), kas barojas ar bezmugurkaulniekiem un tos meklē, uzrokot ar knābi meža augsnes virsējo kārtu. Pēdām ir četri pirksti, no kuriem trīs ir vērsti uz priekšu.

Acis

Lielākajai daļai sugu acis ir tumši brūnas. Zivju dzenīšu dzimtas putniem ir ļoti laba redze. Valda uzskats, ka tiem ir laba krāsu redze. Kā visiem putniem to acu kustība ir ierobežota, tādēļ, lai paskatītos, zivju dzenīši groza galvu. Sugām, kas medī zivis un nirst zem ūdens, acīm ir īpaša aizsargplēvīte, kas ieniršanas brīdī aizklāj radzeni. Tādējādi, acīm atsitoties pret ūdeni, tās netiek traumētas. Raibajam dzenītim (Ceryle rudis) acis ieniršanas brīdī aizsargā kaula plāksnīte.^[4]

Apspalvojums

Līdzīgi kā citiem zaļvārnveidīgiem putniem tiem ir košs apspalvojums, bieži ar metālisku spīdumu. Piemēram, zivju dzenīšu ģints (Alcedo) putniem ir metāliski zila mugura un galva, bet pavēdere ir oranža vai balta. Abi dzimumi var būt pilnīgi vienādi, kā tas ir Bismarka zivju dzenīšiem, vai tiem piemīt neliels dzimumdimorfisms, kā atšķirīga knābja krāsa, piemēram, zivju dzenītim. Ir dažas sugas, kuru dzimumi atšķiras diezgan ievērojami. Piemēram, ziljoslas zivju dzenīša tēviņam ir balta pavēdere un pakakle ar zilu joslu pār krūtīm, toties mātītēm ir oranža pavēdere bez zilās joslas.^[3]

Uzvedība

Lai arī zivju dzenīšu dzimtas putni asociējas ar upēm un ezeriem, tomēr ne visas sugas uzturas ūdenstilpju tuvumā. Zivju dzenīšu un ūdensdzenīšu apakšdzimtas dzenīši uzturas upju tuvumā un barojas ar zivīm. Meža dzenīšu apakšdzimtas sugas mājo tālu prom no ūdenstilpēm, meža dziļumā un barojas ar bezmugurkaulniekiem. Ir arī izņēmumi, kas mājo zivju dzenīšiem ļoti neraksturīgos apstākļos, piemēram, Austrālijā dzīvojošais sarkanmuguras dzenītis (Todiramphus pyrrhopygius) uzturas tuksnesī. Ir sugas, kas mājo kalnos, citas atklātos, retinātos mežos un dažas sugas tropiskajos koraļļu atolos.^[4]

Ligzdošana

Zivju dzenīšu dzimtas putni ir teritoriāli, kas aktīvi un agresīvi aizsargā savu teritoriju. Lielākā daļa veido monogāmus pārus, bet dažām sugām novērots kooperatīvs ligzdošanas veids, piemēram, kukaburrām.^[4] Galvenokārt ligzdo pašraktās alās upju krastos, dažas sugas termītu tuneļos, koku dobumos vai zem ārā no zemes augošām koku saknēm. Olu skaits atkarībā no sugas var būt ļoti dažāds (2—10 olas, visbiežāk 3—6 olas). Perē un par mazuļiem rūpējas abi vecāki. Jaunie putni paliek kopā ar vecākiem apmēram 3—4 mēnešus.^[4]

Klasifikācija

Zivju dzenīšu dzimta (Alcedinidae)^[1]
- Meža dzenīšu apakšdzimta (Halcyoninae)
  - ģints Āķknābja dzenīši (Melidora)
  - ģints Baltvēdera dzenīši (Caridonax)
  - ģints Celebesas plakanknābja dzenīši (Cittura)
  - ģints Dzeltenknābja dzenīši (Syma)
  - ģints Klusā okeāna dzenīši (Todiramphus)
  - ģints Krāšņie dzenīši (Actenoides)
  - ģints Kukaburras (Dacelo)
  - ģints Lāpstknābja kukaburras (Clytoceyx)
  - ģints Lielknābja dzenīši (Pelargopsis)
  - ģints Meža dzenīši (Halcyon)
  - ģints Paradīzes dzenīši (Tanysiptera)
  - ģints Svītrainie dzenīši (Lacedo)
- Ūdensdzenīšu apakšdzimta (Cerylinae)
  - ģints Amerikas dzenīši (Chloroceryle)
  - ģints Lielie dzenīši (Megaceryle)
  - ģints Raibie dzenīši (Ceryle)
- Zivju dzenīšu apakšdzimta (Alcedininae)
  - ģints Āfrikas mazie zivju dzenīši (Ispidina)
  - ģints Āfrikas zivju dzenīši (Corythornis)
  - ģints Mazie zivju dzenīši (Ceyx)
  - ģints Zivju dzenīši (Alcedo)

Atsauces

↑ ^1,0 ^1,1 ^1,2 World Bird List: Rollers, ground rollers & kingfishers, 2018
↑ «Putni (Aves): Zaļvārnveidīgie». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 3. decembrī. Skatīts: 2010. gada 9. decembrī.
↑ ^3,0 ^3,1 ^3,2 Fry, C. Hilary; Fry, Kathie; Harris, Alan (1992). Kingfishers, Bee-eaters, and Rollers. London: Christopher Helm. ISBN 978-0-7136-8028-7.
↑ ^4,0 ^4,1 ^4,2 ^4,3 Woodall, Peter (2001). "Family Alcedinidae (Kingfishers)". In del Hoyo, Josep; Elliott, Andrew; Sargatal, Jordi. Handbook of the Birds of the World. Volume 6, Mousebirds to Hornbills. Barcelona: Lynx Edicions. pp. 103–187. ISBN 978-84-87334-30-6.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Zivju dzenīšu dzimta.

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
Encyclopædia of Life raksts (angliski)
Kingfisher (Alcedo atthis)
Kingfishers (Alcedinidae) Arhivēts 2010. gada 10. jūnijā, Wayback Machine vietnē.
Africa's Kingfishers

[world-1] 1,0 ^1,1 ^1,2 World Bird List: Rollers, ground rollers & kingfishers, 2018

[2] «Putni (Aves): Zaļvārnveidīgie». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 3. decembrī. Skatīts: 2010. gada 9. decembrī.

[fry-3] 3,0 ^3,1 ^3,2 Fry, C. Hilary; Fry, Kathie; Harris, Alan (1992). Kingfishers, Bee-eaters, and Rollers. London: Christopher Helm. ISBN 978-0-7136-8028-7.

[woo-4] 4,0 ^4,1 ^4,2 ^4,3 Woodall, Peter (2001). "Family Alcedinidae (Kingfishers)". In del Hoyo, Josep; Elliott, Andrew; Sargatal, Jordi. Handbook of the Birds of the World. Volume 6, Mousebirds to Hornbills. Barcelona: Lynx Edicions. pp. 103–187. ISBN 978-84-87334-30-6.

[1]

[2]

[3]

[4]

Zivju dzenīšu dzimta Alcedinidae (Rafinesque, 1815)
Zivju dzenītis (Alcedo atthis)

Klasifikācija
Valsts	Dzīvnieki (Animalia)
Tips	Hordaiņi (Chordata)
Klase	Putni (Aves)
Kārta	Zaļvārnveidīgie (Coraciiformes)
Apakškārta	Zivjudzenīšveidīgie (Alcedines)
Dzimta	Zivju dzenīšu dzimta (Alcedinidae)


Iedalījums
Meža dzenīšu apakšdzimta (Halcyoninae) Ūdensdzenīšu apakšdzimta (Cerylinae) Zivju dzenīšu apakšdzimta (Alcedininae)

Zivju dzenīšu dzimta Vikikrātuvē