Zogu I

Cogu I; Zogu I
	Albānijas premjerministrs
	Amatā; 1922. gada 26. decembris — 1924. gada 25. februāris
Priekštecis	Džafers Ipi
Pēctecis	Šefkets Verladži
	Albānijas premjerministrs un prezidents
	Amatā; 1925. gada 1. februāris — 1928. gada 1. septembris
Priekštecis	Iljazs Vrioni
Pēctecis	Kočo Kota
	Albānijas karalis
	Amatā; 1928. gada 1. septembris — 1939. gada 7. aprīlis
Priekštecis	-
Pēctecis	Viktors Emanuels III
Dzimšanas dati	1895. gada 8. oktobrī; Burgajeta pie Bureļi, Osmaņu impērija; (Mati rets, Albānija)
Miršanas dati	1961. gada 9. aprīlī (65 gadu vecumā); Sirēna, Odesēna, Francija
Apglabāts	Karaliskais mauzolejs, Tirāna, Albānija
Dinastija	Cogu dinastija
Tēvs	Džemals Cogolli
Māte	Sadije Toptani
Dzīvesbiedrs(-e)	Geraldīne Apoņi
Bērni	Kroņprincis Leka
Reliģija	nereliģiozs
Paraksts

Zogu I jeb Cogu I^[1] (albāņu: Zogu I; dzimis kā Ahmets Muhtars bejs Cogolli (albāņu: Ahmet Muhtar Bej Zogolli) 1895. gada 8. oktobrī, miris 1961. gada 9. aprīlī) bija Albānijas līderis. Valsts premjerministrs (no 1922. līdz 1924. gadam), prezidents (no 1925. līdz 1928. gadam) un karalis (no 1928. līdz 1939. gadam).

Dzīvesgājums

Dzimis ietekmīga zemes īpašnieka, Osmaņu impērijas apgabala pārvaldnieka Džemala beja Cogolli ģimenē. Mācījās Stambulā. 1912. gadā Cogu bija viens no Albānijas Neatkarības deklarācijas parakstītājiem. Pirmā pasaules kara laikā dienēja Austroungārijas armijā. 1922. gadā albāniskoja uzvārdu par Zogu. No 1922. līdz 1924. gadam bija valsts premjerministrs. 1924. gadā Albānijā notika t.s. Jūnija revolūcija, un Zogu emigrēja uz Serbu, Horvātu un Slovēņu karalisti. Tajā pašā gadā atgriezās Albānijā, un ar Serbu, Horvātu un Slovēņu karalistes armijas un krievu baltgvardu palīdzību atguva varu.

1925. gada 21. janvārī Nacionālā asambleja ievēlēja Cogu par pirmo Albānijas prezidentu uz septiņu gadu periodu. Cogu prezidentūras laikā valstī tika realizētas reformas, tomēr tā funkcionēja kā policejiska valsts. Pamazām Albānijā palielinājās Itālijas ietekme. 1928. gada 1. septembrī Albānija tika pārveidota par monarhiju, un Cogu kļuva par karali. 1929. gadā Albānijā tika atcelts šariats un pieņemts jauns civillikums. Valstī pamazām palielinājās Itālijas ietekme, un 1939. gada 7. aprīlī Itālija okupēja Albāniju, nesastopot nopietnu pretestību. Cogu I devās trimdā, 1939. gada jūlijā viņa ģimene uzturējās Latvijā,^[1] tad devās tālāk uz Zviedriju un Franciju.

Miris 1961. gadā Francijā, 2012. gadā pārapbedīts Albānijā.

Atsauces

↑ ^1,0 ^1,1 1939. gada 13. jūlijā. Albānijas karaļa sensacionālā vizīte Rīgā Viesturs Sprūde la.lv, 2019. gada 14. jūlijā

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Zogu I.

Šis ar Albāniju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[Cogu-1] 1,0 ^1,1 1939. gada 13. jūlijā. Albānijas karaļa sensacionālā vizīte Rīgā Viesturs Sprūde la.lv, 2019. gada 14. jūlijā

[1]