Baltā kustība

Baltās kustības plakāts, kas aicina cīnīties par vienotu Krieviju

Baltā kustība (krievu: Белое движение), Baltā gvarde (krievu: Белая гвардия), Baltā lieta (krievu: Белое дело) jeb Baltā ideja (krievu: Белая идея), bija kustība Krievijas pilsoņu karā, kura no 1917. līdz 1923. gadam, kā arī vēlākajā emigrācijā apvienoja pret boļševikiem gan politiski, gan militāri noskaņotus cilvēkus.

Šajā kustībā iesaistījās visdažādāko politisko uzskatu cilvēki, kuri pirms Februāra un vēlākās Oktobra revolūcijas nereti bija pat naidīgi noskaņoti savā starpā. Tāpat šai kustībai nebija vienotu ideoloģisku nostādņu. Šie un citi faktori noveda pie tā, ka kustība nekad nebija vienota ne mērķos, ne arī darbībā. Militārajā jomā liela nozīme Baltajā armijā bija bijušajiem Krievijas Impērijas armijas virsniekiem. Pēc Oktobra revolūcijas lielākajai daļa no viņiem draudēja represijas, kā arī daudzi tika padzīti pēc tam, kad notika karaspēku vienību vēlēšanas, kurās karavīri ievēlēja savus komandierus. Šīs kustības atbalstītāju un dalībnieku vidū bija arī vairāki tūkstoši latviešu virsnieku un karavīru, piemēram, Rūdolfs Bangerskis, Kārlis Goppers, Ģederts Teodors Biernis, Jānis Buivids, Jānis Ušaks, Pēteris Grīviņš, Pēteris Mežaks, kuri baltgvardu armijā ieņēma augstus amatus.

Krievijas pilsoņu kara laikā Baltās kustības karaspēka vienībām, kuras karoja pret boļševikiem dažādās frontēs, izdevās gūt ievērojamus panākumus, iegūstot kontroli pār lielām teritorijām bijušās impērijas perifērijā, tomēr Krievijas Impērijas vēsturiskā pamatdaļa un divas galvaspilsētas — Petrograda un Maskava — netika ieņemtas. Cerība uz rietumvalstu palīdzību neattaisnojās, jo tās pēc Pirmā pasaules kara nebija gatavas tieši iesaistīties karadarbībā. Boļševikiem pēc ilgām un smagām cīņām izdevās sakaut baltgvardu armijas dažādās frontēs citu pēc citas, līdz beigās boļševiki guva uzvaru visā Krievijas pilsoņu karā. Baltās kustības pārstāvji bija spiesti doties emigrācijā, kur izveidoja nozīmīgu krievu diasporu, kurā attīstījās sava kultūras un politiskā dzīve.

Ievērojami dalībnieki

• Dienvidkrievijā:
  • Aleksejs Kaledins;
  • Mihails Aleksejevs;
  • Lavrs Korņilovs;
  • Antons Deņikins;
  • Pjotrs Krasnovs;
  • Nikolajs Ivanovs;
  • Andrejs Škuro;
  • Pjotrs Vrangelis;
  • Mihails Drozdovskis;
  • Sergejs Markovs;
  • Vladimirs Mai-Majevskis;
  • Aleksandrs Kutepovs;
• Sibīrijā:
  • Vasīlijs Boldirevs;
  • Aleksandrs Kolčaks;
  • Vladimirs Kapels;
  • Aleksandrs Dutovs;
• Ziemeļrietumos:
  • Aleksandrs Rodzjanko;
  • Nikolajs Judeničs;
  • Anatols Līvens;
  • Pāvels Bermonts-Avalovs;
• Ziemeļkrievijā:
  • Jevgēnijs Millers;
• Tālajos Austrumos:
  • Grigorijs Semjonovs;
  • Romāns fon Ungerns-Šternbergs;
  • Ivans Kalmikovs;
  • Mihails Diterihss;
• Centrālāzijā:
  • Boriss Annekovs.

Skatīt arī

• Krievijas pilsoņu karš
• Bermontiāde
• Sarkanā armija
• Brīvprātīgo armija

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Baltā kustība.

• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (2004-2017) (krieviski)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)