Zviedru laiki

Vikipēdijas lapa
17. gadsimta Līvzemes un Kurzemes ģerboņi uz Frederika de Vita (de Witt) 1648. un 1670. gadā zīmētās Baltijas provinču kartes (no jauna izdevis P.Mortier, 1705). Parādītas arī Zviedrijas karalistei pakļautās bijušās Livonijas konfederācijas daļas ar to latīniskajiem nosaukumiem: LITLANDIA, ESTONIA PROPRIA, OLDENPOA, ALENTAKIA, WIRLANDIA, IERVENLANDIA, HARNLANDIA, WIKKEZLANDIA.

Zviedru laiki bija periods Igaunijas un Latvijas vēsturē, kad Zviedru Igaunija (15611721) un Vidzeme (16291721) ietilpa Zviedrijas lielvalsts sastāvā. 1621. gadā Gustava Ādolfa vadībā Zviedrijas karaspēks ieņēma Vidzemi, bet 1629. gadā saskaņā ar Altmarkas pamieru to ieguva savā sastāvā. Zviedru Vidzeme tika pielīdzināta Zviedrijas provincēm, uz to tika attiecināti Zviedrijas likumdošanas akti. Taču vienlaicīgi tika arī akceptēta dzimtbūšana (to nostiprināja Flāvija Tota 1668. gada Zemes likums). Tika ieviesta arī kunga tiesa un stacis, veiktas vairākas arklu revīzijas.

"Labie zviedru laiki"[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zviedru laiki latviešu vēsturiskajā atmiņā ieguvuši zelta laikmeta slavu, jo:

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Arnolds Spekke. Latvijas vēsture. Jumava, 2003. Lpp. 195

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]