Zvolle
| Zvolle Zwolle | |||
|---|---|---|---|
| pilsēta | |||
 | |||
| |||
  Zvolle | |||
| Koordinātas: 52°30′N 6°5′E / 52.500°N 6.083°EKoordinātas: 52°30′N 6°5′E / 52.500°N 6.083°E | |||
| Valsts |
 Nīderlande | ||
| Province | Overeisela | ||
| Platība | |||
| • Kopējā | 119 km2 | ||
| • sauszeme | 111 km2 | ||
| Iedzīvotāji (2021)[1] | |||
| • kopā | 129 840 | ||
| • blīvums | 1 081/km² | ||
| Laika josla | CET (UTC+1) | ||
| • Vasaras laiks (DST) | CEST (UTC+2) | ||
| Mājaslapa | zwolle.nl | ||
 Zvolle Vikikrātuvē | |||
Zvolle (nīderlandiešu: Zwolle) ir pilsēta Nīderlandē, Overeiselas provinces galvaspilsēta. Viena no bijušās Hanzas savienības pilsētām. Pēc jaunākajiem datiem pilsētā dzīvo 120 661 iedzīvotājs. Tās platība ir 111,65 km2. Zvolle atrodas 120 kilometrus uz ziemeļaustrumiem no Nīderlandes galvaspilsētas Amsterdamas.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Viduslaiki
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Viduslaiku sākumā Eiseles, Overeiselas Vektes un Ā upju krastos tika izveidotas pirmās patstāvīgās apmetnes. Tā bija visblīvāk apdzīvotā vieta purvainajā apkārtnē. Zvolli ap 800. gadu dibināja frīzu tirgotāji un Kārļa Lielā karaspēks.[2] Arheoloģiskajos izrakumos atrastie dokumenti liecina, ka pilsētā jau ap 1040. gadu ir darbojusies Sv. Mihaēla baznīca.
1230. gada 31. augustā Utrehtas bīskaps Vilbrands van Oldenburgs Zvollei piešķīra pilsētas tiesības kā pateicību par iesaistīšanos pils būvniecībā Hardenbergā. 1448. gadā Svētās Romas impērijas ķeizars apstiprināja Zvolles un vēl citu impērijas pilsētu tiesības. Zvolle pamazām kļuva par nozīmīgu tirdzniecības centru un 1294. gadā tika uzņemta Hanzas savienībā.
Pilsēta divas reizes smagi cieta ugunsgrēkos. 1324. gada jūlijā vietējie muižnieki aizdedzināja pilsētu pirmoreiz, šajā ugunsgrēkā no uguns liesmām izdevās paglābt tikai 9 mājas. Otrreiz muižnieki pilsētu aizdedzināja 1361. gada oktobrī. Zvolles ziedu laiki sākās 15. gadsimtā, kad strauji palielinājās tirdzniecības apjoms un pilsētas kopprodukts pieauga pat sešas reizes.[3]
19. gadsimts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Zvolle pirmoreiz par reģiona galvaspilsētu kļuva tikai Francijas okupācijas laikā. Vispirms tā kļuva par Oude Eiselas departamenta galvaspilsētu, pēc tam — par Overeiselas departamenta galvaspilsētu. Izveidojoties Francijas Pirmajai impērijai tika veiktas izmaiņas administratīvajā iedalījumā, Zvolle tika iekļauta Mondenas van de Eiselas departamentā un kļuva par tā galvaspilsētu. Neskatoties uz to, ka Francijas Pirmā impērija beidza pastāvēt, pilsēta tik un tā palika Francijas pakļautībā. Zvolle, tāpat kā pirms administratīvās reformas, atkal kļuva par Overeiselas provinces galvaspilsētu. 1837. gadā, pilsētas domei pieņemot lēmumu par nāvessoda atcelšanu, pilsētā tika izpildīts pēdējais nāvessods.
20. gadsimts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1911. gadā Zvolle bija attīstījusies par svarīgu tirdzniecības centru Nīderlandē, tai bija sava osta, plašs zivju tirgus un lopu tirgus. Pilsētā atradās vairākas kokvilnas ražotnes, dzelzs kaltuves, kuģubūves uzņēmumi u.c.[4] Sākoties Otrajam pasaules karam pilsētā ienāca nacisti, kuri uz koncentrācijas nometnēm deportēja un tur nogalināja 499 pilsētā dzīvojošos ebrejus. Pilsētā ir ierīkotas vairākas piemiņas vietas tā laika notikumiem. Zvollē ir ierīkots arī kara memoriāls, kur atcerēties visus Otrajā pasaules karā kritušos pilsētas iedzīvotājus. 1945. gada 14. aprīlī pilsētā ienāca kanādiešu karaspēks. Leo Majors (1921—2008) kļuva par pirmo sabiedroto karavīru, kurš bija iegājis pilsētā. Pilsētnieki viņu uzskata par Zvolles atbrīvotāju un viņa vārdā ir pat nosaukuši ielu. Nesen Zvolle saņēma apbalvojumu "Gadsimta pilsēta" (Millennium Gemeente).
Ģeogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Zvolles vēsturiskais centrs ir izvietots uz paugura, kuru no visām pusēm aptver četras upes — Eisela, Vekte, Ā un Zvartvaters. Senatnē cilvēki masveidā sāka apdzīvot tieši šo pauguru, jo tā bija vienīgā vieta, kas neapplūda biežo plūdu laikā. Iespējams, ka šī iemesla dēļ pilsēta ieguva savu nosaukumu, vārds Suolle tulkojumā nozīmē "paugurs". Laika gaitā, pieaugot ciemata apdzīvotībai, tika sākts apdzīvot arī pretējos upju krastus.
Iedzīvotāji
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Zvollē kopš tās dibināšanas pakāpeniski ir palielinājies iedzīvotāju skaits. 1994. gada 14. decembrī tika reģistrēts 100 000 pilsētas iedzīvotājs. Savukārt 2006. gadā veikts pētījums liecināja, ka Zvollē dzīvo 113 272 iedzīvotāji, no tiem 54 238 bija vīrieši, bet 57 568 — sievietes. 2007. gada martā Zvolles birģermeistars Henks Jans Meijers paziņoja, ka pilsētas iedzīvotāju skaits jau ir sasniedzis 115 000 iedzīvotāju. Jaunākie dati (2011. gada aprīlis) liecina, ka Zvollē dzīvo 120 661 iedzīvotājs.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Kerncijfers wijken en buurten 2021». Q167086. 6 augusts 2021.
- ↑ F.C. Berkenvelder. «Het begin». Zwolle 750 jaar stad (nīderlandiski). Waanders, 1980. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2006-08-16. Skatīts: 2007-03-17.
- ↑ F.C. Berkenvelder. «De handel en de Hanze». Zwolle 750 jaar stad (nīderlandiski). Waanders, 1980. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007-09-28. Skatīts: 2007-03-17.
- ↑ «Zwolle». Encyclopaedia Britannica, 11th edition. 1911. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007-02-19. Skatīts: 2007-03-17.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Zvolle.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Oficiālā Zvolles mājaslapa
 | Šis ar Nīderlandi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|