Ātrslidošana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — 5000 metri vīriešiem

Vikipēdijas lapa
5000 metri vīriešiem
2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs
Norises vietaNacionālais ātrslidošanas ovāls,
Valsts karogs: Ķīna Pekina, Ķīna
Norises laiks2022. gada 6. februāris
Dalībnieki20 no 12 valstīm
Medaļu ieguvēji
Zelta medaļa   Zviedrija
Sudraba medaļa   Nīderlande
Bronzas medaļa   Norvēģija
«20182026»
Ātrslidošana 2022. gada
ziemas olimpiskajās spēlēs

Sportisti
Kvalifikācija
Disciplīnas
500 metri   Vīrieši   Sievietes
1000 metri   Vīrieši   Sievietes
1500 metri   Vīrieši   Sievietes
3000 metri     Sievietes
5000 metri   Vīrieši   Sievietes
10000 metri   Vīrieši  
Masu starts   Vīrieši   Sievietes
Iedzīšana komandām   Vīrieši   Sievietes
← 2018 2026 →

5000 metri vīriešiem bija viena no 14 disciplīnām ātrslidošanā 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs. Sacensības notika Nacionālajā ātrslidošanas ovālā, Pekinā 2022. gada 6. februārī. Tajās bija pārstāvēti 20 sportisti no 12 valstīm.

Olimpisko zelta medaļu šajā disciplīnā izcīnīja Zviedrijas sportists Nilss van der Pūls (finiša laiks — 6:08.84). Sudraba medaļu ieguva Nīderlandes sportists Patriks Rusts (finiša laiks — 6:09.31), bet bronzas medaļu ieguva Norvēģijas sportists Halgeirs Engebrotens (finiša laiks — 6:09.88). Pūlam un Engebrātenam tās bija pirmās olimpiskās medaļas.[1][2] Sākotnēji nīderlandietis Patriks Rusts laboja olimpisko rekordu, vēlāk šo rekordu vēlreiz laboja zviedrs Nilss van der Pūls.

Kvalifikācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Šajā disciplīnā bija pieejamas 20 dalībnieku vietas, maksimāli trīs sportisti no vienas valsts. Pirmie 14 sportisti kvalificējās ar savu sniegumu 2021.–2022. gada ISU ātrslidošanas Pasaules kausa izcīņā, bet pārējie seši ieguva kvotas, sasniedzot labākos laikus starp sportistiem, kuri vēl nav kvalificējušies. Valsts varēja nopelnīt tikai maksimālās trīs vietas Pasaules kausa reitingā.[3]

Disciplīnas kvalifikācijas laiks (6:30.00) tika paziņots 2021. gada 1. jūlijā un tas bija nemainīgs salīdzinot ar 2018. gada Phjončhana spēlēm. Sportisti disciplīnai varēja kvalificēties, laika posmā no 2021. gada 1. jūlija līdz 2022. gada 16. janvārim, Starptautiskās Slidošanas savienības (ISU) pasākumu ietvaros.[4]

Medaļu ieguvēji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zelts Sudrabs Bronza

Nilss van der Pūls
 Zviedrija

Patriks Rusts
 Nīderlande

Halgeirs Engebrotens
 Norvēģija

Rekordi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Esošie rekordi līdz 2022. gada ziemas olimpiskajām spēlēm
Rekords Laiks Sportists Uzstādīšanas vieta Uzstādīšanas datums
Pasaules rekords 6:01.56 Valsts karogs: Zviedrija Nilss van der Pūls (Zviedrija) Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Soltleiksitija, ASV 2021. gada 3. decembris
Olimpiskais rekords 6:09.76  Svens Kramers (Nīderlande) Valsts karogs: Dienvidkoreja Phjončhana, Dienvidkoreja 2018. gada 11. februāris
Trases rekords 6:37.80 Valsts karogs: Ķīna Hanahati Muhamaiti (Ķīna) Valsts karogs: Ķīna Pekina, Ķīna 2021. gada 7. aprīlis
Labotie rekordi pēc 2022. gada ziemas olimpiskajām spēlēm
Rekords Laiks Sportists Uzstādīšanas vieta Uzstādīšanas datums
Olimpiskais rekords 6:09.31  Patriks Rusts (Nīderlande) Valsts karogs: Ķīna Pekina, Ķīna 2022. gada 6. februāris
Trases rekords
Olimpiskais rekords 6:08.84  Nilss van der Pūls (Zviedrija) Valsts karogs: Ķīna Pekina, Ķīna 2022. gada 6. februāris
Trases rekords

Rezultāti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

 OR   — olimpiskais rekords;  TR   — trases rekords.

Vieta Pāris Sportists Valsts Laiks Starpība Piezīmes
1 10 Nilss van der Pūls  Zviedrija 6:08.84 OR; TR
2 5 Patriks Rusts  Nīderlande 6:09.31 +0.47 OR; TR
3 3 Halgeirs Engebrotens  Norvēģija 6:09.88 +1.04
4 3 Sergejs Trofimovs  Krievijas Olimpiskā komiteja 6:10.27 +1.43
5 6 Jorits Bergsma  Nīderlande 6:13.18 +4.34
6 8 Aleksandrs Rumjancevs  Krievijas Olimpiskā komiteja 6.15.02 +6.18
7 10 Barts Svingss  Beļģija 6:16.90 +8.06
8 8 Dāvide Gioto  Itālija 6:16.92 +8.08
9 1 Svens Kramers  Nīderlande 6:17.04 +8.20
10 9 Teds Jans Blūmens  Kanāda 6:19.11 +10.27
11 7 Patriks Bekerts  Vācija 6:19.58 +10.74
12 6 Seitaro Ičinohe  Japāna 6:19.81 +10.97
13 2 Fēlikss Rainens  Vācija 6:19.86 +11.02
14 9 Ruslans Zaharovs  Krievijas Olimpiskā komiteja 6:21.00 +12.16
15 7 Mišels Malfati  Itālija 6:21.47 +12.63
16 2 Emerijs Lehmans  ASV 6:21.80 +12.96
17 4 Ītans Kepurāns  ASV 6:25.97 +17.13
18 4 Livio Vengers  Šveice 6:27.01 +18.17
19 1 Viktors Halds Torups  Dānija 6:28.87 +20.03
20 5 Andrea Džovanini  Itālija 6:30.11 +21.27

Pārstāvētās valstis un sportisti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sacensībās startēja 20 sportisti no 12 valstīm.

Iekavās norādīts sportistu skaits no attiecīgās valsts.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]