Āzijas āpsis
| Āzijas āpsis Meles leucurus (Hodgson, 1847) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Zīdītāji (Mammalia) |
| Kārta | Plēsēji (Carnivora) |
| Dzimta | Sermuļu dzimta (Mustelidae) |
| Apakšdzimta | Eirāzijas āpšu apakšdzimta (Melinae) |
| Ģints | Eirāzijas āpši (Meles) |
| Suga | Āzijas āpsis (Meles leucurus) |
| Izplatība | |
 | |
 Āzijas āpsis Vikikrātuvē | |
Āzijas āpsis (Meles leucurus) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) Eirāzijas āpšu ģints (Meles) plēsējs. Vēl nesenā pagātnē Eirāzijas āpšu ģintī bija tikai viena suga — Eirāzijas āpsis (Meles meles). Tomēr DNS pētījumi ir ieviesuši izmaiņas āpšu klasifikācijā. Divas Eiropas āpša pasugas ir kļuvušas par sugām: Āzijas āpsis un Japānas āpsis (Meles anakuma).[1] Daudzos informācijas avotos tās joprojām tiek sauktas par Eirāzijas āpša pasugām: Meles meles leucurus un Meles meles anakuma.
Izplatība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Līdz ar sugas sadalīšanos trīs sugās, ir sadalījusies to apdzīvotā teritorija. Robeža starp Eiropas āpsi un Āzijas āpsi ir Volgas upe. Uz rietumiem no Volgas dzīvo Eiropas āpsis (Meles meles), bet uz austrumiem Āzijas āpsis (Meles leucurus).[1] Tas ir sastopams Krievijas austrumdaļā, Kazahstānā, Mongolijā, Ķīnā, Korejā, Urālu kalnos, Tjanšana kalnos un Tibetas plakankalnē.
Āzijas āpsis patīk dzīvot stepēs, retos, sausos priežu mežos vai krūmājos, kas mijas ar stepēm, un tam patīk apmesties upju vai ezeru krastos. Novērojami liecina, ka āpsis nekad neizvēlas dzīvot biezajos taigas mežos.[2]
Izskats
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Āzijas āpsis ārēji ir ļoti līdzīgs Eiropas āpsim. Ķermenis ir masīvs, drukns. Galvas kopējā forma saplacināta, bet slaida, purna daļa ir relatīvi gara. Kājas īsas, ar platām pēdām, katrai pēdai 5 pirksti. Ausis nelielas, apaļas, acis mazas, novietotas ieslīpi. Āzijas āpsim atšķirībā no Eiropas āpša ir lielāka galva, tā dzerokļi ir garāki un šaurāki. Tāpat kā Eiropas āpsim kažoka mats ir divkrāsainas, apakšējā daļa ir melna vai brūna, bet augšējā pelēka. Tā seja ir balta ar divām kontrastainām melnām svītrām, ausis melnas ar baltiem ausu galiem. Tomēr abām sugām atšķiras sejas meln-baltais svītrojums. Baltais matojums uz vaigiem Āzijas āpsim ir īss, bieži nesasniedzot galvas pamatni un izzūdot kakla apmatojumā. Melnās svītras uz sejas šaurākas kā Eiropas āpsim.[2] Āzijas āpsi var apskatīt šeit Arhivēts 2011. gada 11. novembrī, Wayback Machine vietnē.. Tā aste ir balta, un Krievijā to sauc arī par baltastes āpsi.[3]
Barība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Āzijas āpsis ir visēdājs, tas pamatā medī kukaiņus, kā dažādas vaboles, sienāžus un podnieklapsenes, bet reizēm medī arī kurmjus, ežus un grauzējus. No grauzējiem visbiežāk tiek medītas strupastes. Āpsis ēd arī saknes, ogas, augļus un sēklas.
Sistemātika
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Āzijas āpsim ir 2 pasugas:[4]
- Meles leucurus amurensis — Mandžūrija, Korejas pussala[2]
- Meles leucurus leucurus — Āzijas mērenā klimata josla uz austrumiem no Volgas
Lai gan Krievijas zinātnieki uzskata, ka Āzijas āpsim ir vairāk pasugu, pievienojot vispārpieņemtajām pasugām Sibīrijā dzīvojošo āpšu pasugas:[2]
- Meles leucurus sibiricus — Rietumsibīrija
- Meles leucurus altaicus — Altajs
- Meles leucurus radde — Baikāla austrumpuse
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 «Meles meles (Eurasian Badger, Badger)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 11. jūlijā. Skatīts: 2009. gada 12. novembrī.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 シベリア・バイカル地域における哺乳類相のリスト作成およびその生物多様性の評価に関する研究調査-PRO NATURA FUND[novecojusi saite]
- ↑ «каталог часть 2». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 13. septembrī. Skatīts: 2009. gada 12. novembrī.
- ↑ «Geographical variability of skull and taxonomy of Eurasian badgers (Mustelidae, Meles)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 8. novembrī. Skatīts: 2009. gada 12. novembrī.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Distribution of two badger species[novecojusi saite](krieviski un angliski)
- Āzijas āpša foto Arhivēts 2011. gada 11. novembrī, Wayback Machine vietnē. (inferret.ru)