Japānas āpsis
| Japānas āpsis Meles anakuma (Temminck, 1844) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Zīdītāji (Mammalia) |
| Kārta | Plēsēji (Carnivora) |
| Dzimta | Sermuļu dzimta (Mustelidae) |
| Apakšdzimta | Eirāzijas āpšu apakšdzimta (Melinae) |
| Ģints | Eirāzijas āpši (Meles) |
| Suga | Japānas āpsis (Meles anakuma) |
| Izplatība | |
 | |
 Japānas āpsis Vikikrātuvē | |
Japānas āpsis (Meles anakuma) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kas ir endēmiska Japānas suga. Japānas āpsis dzīvo Honsju, Kjusju, Šikoku[1] un Šodošima salās. Mazajās salās tas nav sastopams.[2]
Tas, ka Japānas āpsis nav sastopams Hokaido salā, un tā tuvākais radinieks ir Korejas Āzijas āpša pasuga (Meles leucurus amurensis), liecina, ka āpsis Japānas salu arhipelāgā ieradās no dienvidrietumiem, no Korejas.[2] Āpsis Japānā dzīvo jau ļoti sen, senākās fosilijas pieder pleistocēna vidējam periodam. Salās tas nokļuva izolācijā no kontinenta āpšiem un ģenētiski attīstījās atšķirīgi.[2] Āpša populācija Japānā ir diezgan noturīga, lai gan pēdējos gados ir samazinājusies, saistībā ar lauksaimniecības paplašināšanos un konkurenci ar relatīvi nesen ievestajiem jenotiem. Japānā āpšus drīkst medīt, bet kopš 1970. gadiem to medības ir stingri ierobežotas.[2]
Sistemātikas izmaiņas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Vēl nesenā pagātnē Eirāzijas āpšu ģintī bija tikai viena suga — Eirāzijas āpsis (Meles meles). Tomēr DNS pētījumi ir ieviesuši izmaiņas āpšu klasifikācijā. Divas Eiropas āpša pasugas ir kļuvušas par sugām: Āzijas āpsis (Meles leucurus) un Japānas āpsis (Meles anakuma).[3] Daudzos informācijas avotos tās joprojām tiek sauktas par Eirāzijas āpša pasugām: Meles meles leucurus un Meles meles anakuma.
Izskats
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Japānas āpsis ir mazākais Eirāzijas āpšu ģintī. Tā vidējais ķermeņa garums kopā ar asti tēviņiem ir 79 cm, mātītēm 72 cm. Astes garums 19—20 cm, augstums skaustā 36—38 cm.[4] Japānas āpšiem ir arī mazāk izteikts seksuālais dimorfisms. Tāpat kā citiem āpšiem tā ķermenim ir masīva ķermeņa uzbūve, pagarināta ķermeņa forma un īsas, spēcīgas kājas. Galvas forma saplacināta, ar trīstūrveida seju. Priekšķepas platas, ar spēcīgiem, gariem, melniem nagiem, kas piemēroti zemes rakšanai. Acis mazas, ausis vidēji lielas, noapaļotas. Zem astes smaržu sekrēta dziedzeris. Āpsis spēj izdalīt diezgan nepatīkamu smaku.[4]
Kažoka matojums ir rupjš, un tā garums virzienā no galvas uz asti palielinās. Spalvu Japānas āpsis maina pakāpeniski visu gadu. Kažoka krāsa tumši brūna, bet katra mata gals ir sudrabaini pelēks. Uz gaiši brūnās galvas ir 2 tumši brūnas vai melnas svītras, kas ir mazāk kontrastainas kā pārējiem Eirāzijas āpšiem. Tās pakāpeniski saplūst ar pārējo galvas matojumu. Pakakle, kājas melnas.[4]
Uzvedība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Japānas āpsim patīk apmesties mežā dažādu ūdenstilpju tuvumā.[2] Tas ir visēdājs un barojas ar dažādiem kukaiņiem, grauzējiem, zivīm,[4] ogām un augļiem, tie ir kāri uz dateļplūmēm.[2] Japānas āpsis ir nakts dzīvnieks, lai gan reizēm tie barojas arī dienas laikā, īpaši mātītes ar mazuļiem pavasara laikā.[5]
Aukstās ziemās Japānas āpsis dodas ziemas miegā. Ziemas miegs atkarībā no gaisa temperatūras aizņem 42—80 dienas. Tēviņi ziemas guļā dodas vieni paši, bet mātītes var doties ziemas miegā gan vienas pašas, gan kopā ar mazuļiem. Ziemas laikā āpši reizēm maina alu. Miega laikā āpši no sava svara zaudē apmēram 32%, un ķermeņa vidējā temperatūra ir 35 °C.[6] Japānas āpši ir visizteiktākie vientuļnieki starp Eirāzijas āpšiem. Tie neveido nekādas sociālās attiecības viens ar otru. Tēviņš ar mātīti satiekas tikai pārošanās brīdī. Katram āpsim ir sava teritorija, riesta laikā tēviņš paplašina teritoriju tādā veidā, lai tā pārklātos ar vairāku (2—3) mātīšu teritorijām.
Vairošanās
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimumbriedumu Japānas āpsis sasniedz 2 gadu vecumā. Pavasarī piedzimst 2—3 akli mazuļi. Drīz pēc tam mātīte sapārojas atkal, bet, tā kā mātītei ir embrioniskā diapauze, embrija attīstība tiek atlikta, un nākamais mazulis dzimst nākamajā gadā. Māte mazuļus zīda ar pienu 3 mēnešus. Mazuļu acis atveras pēc 37—42 dienām.[4] Pieauguša indivīda svaru tēviņi sasniedz 24 mēnešu vecumā, mātītes 12 mēnešos.[7] Japānas āpsis savvaļā dzīvo 10—12 gadus.[4]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Mammal Species of the World - Browse: anakuma». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 1. oktobrī. Skatīts: 2009. gada 13. novembrī.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 2,5 Meles anakuma (Japanese Badger)[novecojusi saite]
- ↑ «Meles meles (Eurasian Badger, Badger)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 11. jūlijā. Skatīts: 2009. gada 12. novembrī.
- ↑ 4,0 4,1 4,2 4,3 4,4 4,5 «японский барсук, барсук японский (Meles anakuma), ареал внешний вид окрас вес размер японского барсука, враги пища добыча поведение размножение созревание барсука, беременност...». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 31. maijā. Skatīts: 2009. gada 13. novembrī.
- ↑ MAMMALSTUDY : Vol. 30 (2005) , No. 1 pp.11-17[novecojusi saite]
- ↑ BioOne Online Journals - Winter Hibernation and Body Temperature Fluctuation in the Japanese Badger, Meles meles anakuma
- ↑ Science Links Japan | Life Cycle of the Japanese Badger(Meles meles anakuma) in Hinode Town, Tokyo[novecojusi saite]
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Changes in Japanese badger (Meles meles anakuma) body weight[novecojusi saite]
- Japānas āpša video (Para@paradise Zoo)
- Japānas āpša foto (flickr)