Četema salas mušķērājs
| Četema salas mušķērājs Petroica traversi (Buller, 1872) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Putni (Aves) |
| Kārta | Zvirbuļveidīgie (Passeriformes) |
| Apakškārta | Dziedātājputni (Passeri) |
| Dzimta | Austrālāzijas mušķērāju dzimta (Petroicidae) |
| Ģints | Austrālāzijas sarkanrīklītes (Petroica) |
| Suga | Četema salas mušķērājs (Petroica traversi) |
 Četema salas mušķērājs Vikikrātuvē | |
Četema salas mušķērājs jeb melnais mušķērājs (Petroica traversi) ir Austrālāzijas mušķērāju dzimtas (Petroicidae) zvirbuļveidīgais putns, kas sastopams Četema salās. 1981. gadā bija palikuši tikai 5 Četema salas mušķērāji, bet veiktie aizsardzības pasākumi palīdzēja atjaunot gandrīz izmirušo populāciju. Atšķirībā no citām Austrālāzijas sarkanrīklītēm Četema salas mušķērājs ir vājš lidotājs, tas parasti uzturas uz zemes vai nelielā augstumā.[1] Kad līdz ar eiropiešiem salās ieradās kaķi un žurkas, tas nespēja pietiekami veikli izbēgt no enerģiskajiem plēsējiem. Četema salas mušķērāja tuvākais radinieks ir Dienvidsalas mušķērājs (Petroica australis).
Izskats
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Četema salas mušķērājs ir neliela auguma putns ar nelieliem, noapaļotiem spārniem un ļoti īsām lidspalvām.[2] Tā garums ir apmēram mājas zvirbuļa lielumā, ap 14—15 cm.[3][4] Abi dzimumi izskatās vienādi, bet mātītes ir nedaudz mazākas, tās sver ap 22 g, tēviņi — 25 g. Putna apspalvojums ir viscauri melns vai brūni melns, tā īsais, smailais knābis — melns, kājas — tumši brūnas ar dzeltenām pēdām, acis — tumši brūnas. Jaunajiem putniem uz galvas ir gaišāku spalvu svītrojums.[5] Apspalvojumu putni maina laikā no decembra līdz martam.
Ieradumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Četema salas mušķērāji veido monogāmus pārus uz mūžu. Ligzdai ir kausveida forma un tā atrodas koku dobumos vai ložņājošo mūlenbekiju (Muehlenbeckia) stīgu biezoknī, parasti 2 metru augstumā no zemes.[5] Gadā tiem ir viens dējums, bet reizēm arī otrs (pavasarī un vasarā). Dējumā visbiežāk ir 2 olas, bet var būt 1—3 olas.[5] Perē tikai mātīte, bet par putnēniem rūpējas abi vecāki. Putni arī agresīvi aizsargā savu ligzdas teritoriju. Līdzko jaunie putni izaug, tie tiek padzīti no ligzdas teritorijas.[5] Četema salas mušķērājs savvaļā dzīvo līdz 4 gadiem.[1]
Četema salas mušķērāji uzturas mežos, vietās, kas pasargātas no vējiem. Tie neligzdo skrajos un defragmentētos mežos. Putnu izplatībai robežas veido gan ūdens, gan atklātas ainavas. Tā kā Četema salas mušķērāji ir vāji lidotāji, tie paši nepārceļas no vienas salas uz otru.[5] Putns ir ļoti aktīvs un uzmanīgs. Diena tiem paiet, vērojot apkārtni no koku apakšējiem zariem vai arī tas ar knābi pārbauda kritušās lapas un citas meža kritalas, tās griežot apkārt un meklējot barību.[5] Tie ir kukaiņēdāji un barojas ar dažādiem kukaiņiem, to kāpuriem, tārpiem un citiem bezmugurkaulniekiem. Vieni no iecienītākajiem kukaiņiem ir prusaki.[1] Lielākos kukaiņus Četema salas mušķērājs vispirms notrin pret raupju virsmu, lai tiem norautu kājas. Atšķirībā no saviem radiniekiem Austrālāzijas sarkanrīklīšu ģintī šīs sugas putni nedzenas pakaļ kukaiņiem.[5]
Aizsardzība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]18. gadsimta beigās Četema salas sāka apmeklēt eiropiešu roņu un vaļu mednieki. Viņi arhipelāgā ievazāja kaķus un žurkas, kuri līdz 1871. gadam visās galvenajās salās bija pilnībā iznīcinājuši melnos mušķērājus. Tie izdzīvoja tikai nelielajā Mazajā Maneres salā, kas aizņem apmēram 9 ha.[5] 1980. gadā bija atlikuši pieci mušķērāji, no kuriem tikai viena mātīte bija spējīga dot pēcnācējus. Tādējādi Četema salas mušķērājs bija kļuvis par vienu no retākajām un apdraudētākajām pasaules putnu sugām.[2]
Atlikušos mušķērājus 1981. gadā pārvietoja uz blakus esošo, 113 ha plašo Maneres salu,[5] kuru 20. gadsimta 60. gados Jaunzēlandes valdība bija pasludinājusi par dabas rezervātu. Dabas pētnieku komanda, kas uzraudzīja sugas glābšanu, lai iegūtu maksimālo iespējamo pēcnācēju skaitu no vienīgās mātītes un vēlāk arī no jaunajām mātītēm, pirmo dējumu vairāku gadu garumā tām atņēma, liekot olas perēšanai Četema salās dzīvojošā maoru mušķērāja (Petroica macrocephala) ligzdās. Tādējādi tika iegūti divi perējumi vienā sezonā, vienu jauno paaudzi audzināja maoru mušķērāji, bet otru Četema salas mušķērāji, kuri pazaudējot pirmo dējumu, olas dēja otro reizi.[6] Veikto pasākumu rezultātā populācija ir lielāka kā 250 putni. Daļa mušķērāju pārvietoti arī uz Ranatiras salu (218 ha),[5] kurā jau vairāk kā pusgadsimtu pārtraukta jebkāda saimnieciskā darbība.[2] Saskaņā ar 2011. gada datiem Ranatiras salā dzīvo 234, bet Maneres salā 47 Četema salas mušķērāji.[5]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 1,2 «ARKive: Chatham Island black robin (Petroica traversi)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 16. aprīlī. Skatīts: 2015. gada 28. februārī.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 Black robin
- ↑ Chantham island robin
- ↑ Alive: Black Robin (Petroica traversi)
- ↑ 5,00 5,01 5,02 5,03 5,04 5,05 5,06 5,07 5,08 5,09 5,10 New Zealand Birds Online: Black robin
- ↑ Cemmick, David; Dick Veitch (1986). Black Robin Country. Auckland: Hodder and Stoughton. p. 135. ISBN 978-0-340-35826-9.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Petroica traversi, Sarkanā grāmata
- Oiseaux-birds: Black Robin or Chatham Island Robin Arhivēts 2015. gada 27. martā, Wayback Machine vietnē.
- BirdLife, Black Robin Arhivēts 2015. gada 5. septembrī, Wayback Machine vietnē.