Austrālāzijas mušķērāju dzimta

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Austrālāzijas mušķērāju dzimta
Petroicidae (Mathews, 1920)
Austrālijas sarkanrīklīte (Petroica boodang)
Austrālijas sarkanrīklīte (Petroica boodang)
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlasePutni (Aves)
KārtaZvirbuļveidīgie (Passeriformes)
ApakškārtaDziedātājputni (Passeri)
DzimtaAustrālāzijas mušķērāju dzimta (Petroicidae)
Izplatība
Petroicidae distribution.png
Austrālāzijas mušķērāju dzimta Vikikrātuvē

Austrālāzijas mušķērāju dzimta (Petroicidae) ir maza auguma zvirbuļveidīgo (Passeriformes) putnu dzimta. Tā apvieno 49 mūsdienās dzīvojošas putnu sugas, kuras tiek iedalītas 14 ģintīs.[1] Tās visas ir endēmas Austrālāzijas reģionam un ir sastopamas Jaungvinejā, Austrālijā un Jaunzēlandē, kā arī daudzās citās šī reģiona mazajās Klusā okeāna salās, vistālāk uz austrumiem izplatībai sasniedzot Samoa salas. Lai arī šos putnus sauc par mušķērājiem un sarkanrīklītēm, tomēr tie ir attāli radinieki mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) un monarhmušķērāju dzimtas (Monarchidae) putniem.[2]

Izskats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lai arī lielākā daļa sugu ir neuzkrītošās krāsās, dažas sugas ir ļoti košas, attēlā rietumu dzeltenkrūšu mušķērājs (Eopsaltria griseogularis)

Austrālāzijas mušķērāju dzimtas sugas ir nelieli putni ar kompaktu, apaļu ķermeni, kas vizuāli saplūst kopā ar lielo, apaļo galvu.[2] Tiem ir proporcionāli lielas acis, īss, taisns un smalks knābis, kura augšējā daļa nobeidzas ar nelielu āķi uz leju, kas pārliecas pāri apakšējai knābja daļai. Dažām sugām knābis ir plakanāks un platāks.[3] Lielākajai daļai sugu ir samērīgas, vidēji garas kājas, īsi, visbiežāk noapaļoti spārni un īsas vai vidēji garas astes. Dažām sugām aste ir ļoti īsa, kā arī dažām tā ir proporcionāli gara.[3] Lielākajai daļai sugu ir neuzkrītošs, pelēcīgs, zaļgans vai brūngans apspalvojums, bieži ar melnu muguru un baltām pazīmēm. Vairākas sugas ir melnbaltas vai pilnībā melnas.[3] Vairākām sugām, piemēram, sarkanrīklītēm (Petroica) un dzeltenrīklītēm (Eopsaltria) ir koši sarkanas vai dzeltenas krūtis, kas kontrastē ar melnajām vai pelēkajām mugurām.

Mazākā dzimtā ir sarkangalvas sarkanrīklīte (Petroica goodenovii), kuras ķermeņa garums mazākajiem īpatņiem ir apmēram 10 cm, svars 7 g.[3][4] Lielākais dzimtā ir ziemeļu krūmu mušķērājs (Drymodes superciliaris), kura ķermeņa garums var sasniegt 22 cm, svars 46 g.[3][5]

Uzvedība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Austrālāzijas mušķērāju sugas sastopamas dažādās biomās: mežos, krūmājos un purvos, sākot ar kalniem un daļēji sausiem krūmājiem, beidzot ar tropiskajiem lietus mežiem un mangrovju purviem.[6] Šīs grupas putni galvenokārt barojas ar kukaiņiem, lai gan dažas sugas barojas arī ar sēklām. Medīts tiek no novērošanas posteņa, visbiežāk šie putniņi apmetas uz koka stumbra un nekustīgi vēro zemi sev apakšā.[6]

Austrālāzijas mušķērāji veido monogāmus ilgstošus pārus un putni uzturas nelielos ģimeņu bariņos, kas kopīgi ligzdo. Bars kopīgi aizsargā ligzdošanas teritoriju no svešiniekiem. Ligzdai ir kausveida forma, parasti to būvē tikai mātīte. Visbiežāk tā novietota vertikālā koka vai krūma žāklē. Kā būvniecības materiāls ir iecienītas sūnas, ķērpji un koku miza. Pateicoties materiāliem, šādu ligzdu ir ļoti grūti pamanīt.

Sistemātika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mangrovju mušķērājs (Peneoenanthe pulverulenta)

Austrālāzijas mušķērāju dzimta (Petroicidae)[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]