1606. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1606. gada notikumi Latvijā, kuras Kurzemes, Zemgales un Sēlijas vēsturiskās zemes atradās Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā. Kurzemes ziemeļdaļā atradās Piltenes apgabals, bet dienviddaļā Grobiņas apgabals, kuri nebija pakļauti Kurzemes hercogistei. Pārdaugavas Livonijas hercogistes teritorijā turpinājās poļu—zviedru kara pirmā kampaņa.

Valdnieki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vidzemē plosījās mēra epidēmija.
Jezuīts Jānis Stribings (Joannis Stribingius) apceļoja Rēzeknes un Ludzas stārastijas un sīki aprakstīja vietējo iedzīvotāju ticējumus.^[1]
Ābeļu muiža tika pārdota hercoga Gotharda brāļadēlam Brandenburgas kūrfirsta slepenpadomniekam Johanam fon Ketleram.
Rīgas landfogteju pārdēvēja par Rīgas patrimoniālo apgabalu.

5. septembris — Hercogs Fridrihs izdeva likumu "Polizei-ordnung", kas daļēji atkārtojot 1573. Jelgavas pilsētas tiesību normas, pilsētai deva savu rakstītu satversmi un pilsētas valdību jeb "Stadt-Regiement" — rāti 12 rātskungu sastāvā ar birģermeistaru un viņa biedru fogtu. Turpmāk visām Kurzemes un Zemgales pilsētām piešķīra Jelgavas tiesības (izņemot Jēkabpili). Šis likums paredzēja:

Birģera tiesības nedrīkst saņemt neviens, kurš nav sniedzis apliecinājumu un pierādījumu par godīgu, t.i. brīvu, izcelsmi un nevainojamu uzvedību.
Kad rāte kādu novērtējusi atzinīgi, viņam par birģera tiesību un brīvību iegūšanu jāmaksā 10 dālderus. Pēc tam viņiem publiski jāuzrāda rātei savs birģera bruņojums un ieroči, lai tā pārbaudītu, vai tie ir derīgi.
Bīstamas karadarbības, ienaidnieka iebrukuma vai — lai Dievs mūs no tā pasargā! — aplenkuma laikā aizliegts atstāt pilsētu un doties uz kādu citu vietu bez īpašas Mūsu piekrišanas un atļaujas.

maijs — Viļņā, Tomasa Levicka vadītajā jezuītu akadēmijas tipogrāfijā tika publicēta Laurentija Bojera poēma "Carolomachia" jeb "Karaļu kauja”, kas bija veltīta iepriekšējā gadā notikušajai Salaspils kaujai.

Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.