1707. gads Latvijā
| Pasaulē: | 1704 1705 1706 - 1707 - 1708 1709 1710 |
| Latvijā: | 1704 1705 1706 - 1707 - 1708 1709 1710 |
| Laikapstākļi: | 1704 1705 1706 - 1707 - 1708 1709 1710 |
| Sportā: | 1704 1705 1706 - 1707 - 1708 1709 1710 |
| Kino: | 1704 1705 1706 - 1707 - 1708 1709 1710 |
Šajā lapā ir apkopoti 1707. gada notikumi Latvijā, kuras Kurzemes, Zemgales un Sēlijas vēsturiskās zemes atradās Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā. Zviedru okupētais Piltenes apgabals bija personālūnijā ar Kurzemes un Zemgales hercogu, saglabājot savu autonomiju, statūtus, landtāgu un tiesu. Vidzemes vēsturiskā zeme bija Zviedru Vidzemes sastāvā, bet Latgales vēsturiskā zeme Poļu Vidzemes jeb Inflantijas sastāvā. Turpinājās Lielais Ziemeļu karš.
Valdnieki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Inflantiju pārvaldīja zviedru atbalstītais Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs Staņislavs Leščiņskis.
- Kurzemes un Zemgales hercogistē mazgadīgā hercoga Frīdriha Vilhelma vietā valsti pārvaldīja viņa tēvabrālis Ferdinands Ketlers (līdz 1709).
- Zviedru Vidzemē un okupētajā Kurzemes un Zemgales daļā valdīja Zviedrijas karalis Kārlis XII.
Notikumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
1707. gada martā Krievijas armija atstāja Zemgali, kuru atkal pārņēma zviedri.