1709. gads Latvijā
| Pasaulē: | 1706 1707 1708 - 1709 - 1710 1711 1712 |
| Latvijā: | 1706 1707 1708 - 1709 - 1710 1711 1712 |
| Laikapstākļi: | 1706 1707 1708 - 1709 - 1710 1711 1712 |
| Sportā: | 1706 1707 1708 - 1709 - 1710 1711 1712 |
| Kino: | 1706 1707 1708 - 1709 - 1710 1711 1712 |
Šajā lapā ir apkopoti 1709. gada notikumi Latvijā, kuras Kurzemes, Zemgales un Sēlijas vēsturiskās zemes atradās Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā. Zviedru okupētais Piltenes apgabals bija personālūnijā ar Kurzemes un Zemgales hercogu, saglabājot savu autonomiju, statūtus, landtāgu un tiesu. Vidzemes vēsturiskā zeme bija Zviedru Vidzemes sastāvā, bet Latgales vēsturiskā zeme Poļu Vidzemes jeb Inflantijas sastāvā. Turpinājās Lielais Ziemeļu karš.
Valdnieki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Inflantiju pārvaldīja Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs, Saksijas kūrfirsts Augusts II Stiprais.
- Kurzemes un Zemgales hercogistes padome 1709. gadā atzina hercogu Frīdrihu Vilhelmu par pilngadīgu.
- Zviedru Vidzemē un okupētajā Kurzemes un Zemgales daļā valdīja Zviedrijas karalis Kārlis XII.
Notikumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Krievu karaspēks 1709. gada rudenī iebruka Latvijā un 3. novembrī uzsāka vienlaicīgu Rīgas un Daugavgrīvas cietokšņu aplenkumu. Bolderājā un Mangaļsalā krievi uzcēla skanstis, ar to pilnībā pārtraucot Daugavgrīvas cietokšņa apgādi. Aplenkuma sākumā pirmos lielgabala šāviņus uz Vecrīgu esot izšāvis Krievijas cars Pēteris I.
- Krievu feldmaršals Boriss Šeremetjevs Dreiliņmuižā iekārtoja savu kara nometni.