1710. gads Latvijā
| Pasaulē: | 1707 1708 1709 - 1710 - 1711 1712 1713 |
| Latvijā: | 1707 1708 1709 - 1710 - 1711 1712 1713 |
| Laikapstākļi: | 1707 1708 1709 - 1710 - 1711 1712 1713 |
| Sportā: | 1707 1708 1709 - 1710 - 1711 1712 1713 |
| Kino: | 1707 1708 1709 - 1710 - 1711 1712 1713 |
Šajā lapā ir apkopoti 1710. gada notikumi Latvijā, kuras Kurzemes, Zemgales un Sēlijas vēsturiskās zemes atradās Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā. Kurzemes ziemeļdaļā atradās Piltenes apgabals, kurš bija personālūnijā ar Kurzemes un Zemgales hercogu, saglabājot savu autonomiju, statūtus, landtāgu un tiesu. Vidzemes vēsturiskā zeme bija Zviedru Vidzemes sastāvā, bet Latgales vēsturiskā zeme Poļu Vidzemes jeb Inflantijas sastāvā. Turpinājās Lielais Ziemeļu karš.
Valdnieki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Inflantiju pārvaldīja Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs, Saksijas kūrfirsts Augusts II Stiprais.
- Kurzemes un Zemgales hercogistes valdnieks bija hercogs Frīdrihs Vilhelms Ketlers, kurš 1710. gada 13. maijā caur Liepājas ostu no Vācijas atgriezās dzimtenē.
- neokupētajā Zviedru Vidzemes daļā valdīja Zviedrijas karalis Kārlis XII.
Notikumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Līdz 1710. gada 3. jūlijam turpinājās Rīgas aplenkums. Tās aizstāvji padevās tikai pēc tam, kad pilsētā sākās bads un mēra epidēmija, kā laikā gāja bojā ap 50% no Rīgas iedzīvotājiem. Rīgas aplenkuma laikā stipri cieta Vecrīgas apbūve, arī Doma baznīcas jumts. Dreiliņmuižā krievu feldmaršals Boriss Šeremetjevs parakstīja Vidzemes bruņniecības kapitulāciju Krievijas caram, pretī saņemot 1561. gada Viļņas ūnijas līgumā paredzētās privilēģijas.
1710. gada 19. augustā mēra un bada novājinātajam zviedru garnizonam tika dotas tiesības ņemt līdzi šautenes un mūzikas pavadībā, ar attītiem karogiem iziet no cietokšņa un doties uz Pērnavu. Zviedrija zaudēja savu galveno ostu Baltijas jūras austrumu krastā un vienu no stiprākajiem cietokšņiem.
Pēc krievu karaspēka ierašanās Vidzemē un pēc tam arī Kurzemē sākās lielākā mēra epidēmija Latvijas vēsturē (Lielais mēris), kuras laikā izmira liela daļa iedzīvotāju un izzuda lībiešu valoda Vidzemē.
1710. gada 11. novembrī (31. oktobrī pēc vecā stila) jaunceļamajā galvaspilsētā Pēterburgā notika varenas kāzas starp Kurzemes hercogu Frīdrihu Vilhelmu Ketleru un Krievijas cara brāļameitu Annu Ivanovnu, kam bija jāapliecina topošās Krievijas impērijas galma spožums.