1924. gada neoficiālā šaha olimpiāde
1924. gada neoficiālā šaha olimpiāde notika 8. vasaras olimpisko spēļu ietvaros no 1924. gada 12. līdz 20. jūlijam Parīzē.[1]
Vispārīgs apskats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pēc Pirmā pasaules kara šaha sakari starp valstīm strauji atjaunojās. Pie šaha "debesīm" uzlēca jauna zvaigzne — Kubas šahists, jaunais pasaules čempions Hosē Rauls Kapablanka, kas uzvarēja mačā 27 gadus šaha tronī valdījušo Emanuelu Laskeru. Šaha dzīvē iesaistījās arvien jaunas valstis un nobrieda nepieciešamība dibināt starptautisku šaha federāciju, kas organizētu starpvalstu šaha sacensības, pasaules komandu čempionātus ieskaitot, iekļaujot tos olimpisko spēļu programmā. Starptautiskā Olimpiskā komiteja, ideju iekļaut šaha sacensības 1924. gada olimpiādes paraugdemonstrējumu programmā, uzņēma labvēlīgi, tomēr, izvirzot obligātu prasību — sacensībās drīkst piedalīties tikai amatieri. Tāpēc uzaicinājumu piedalīties šaha olimpiādē nesaņēma daudzi tā laika spēcīgākie šahisti: Kapablanka, Aļehins, Laskers, Nimcovičs, Tartakovers, Vidmars, Tarašs un citi. Lai gan tas ievēroja samazināja interesi par turnīru, tas notika un pirmo amatieru pasaules čempiona titulu izcīnīja Latvijas pārstāvis Hermanis Matisons.[1]
Olimpiādes rezultāti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Olimpiādē piedalījās 54 šahisti no 18 valstīm. Priekšsacīkstēs visus dalībniekus sadalīja 9 vienādās grupās pa 6 šahistiem katrā. Katras grupas uzvarētājs iekļuva galvenajā finālā, kur sacentās par amatieru pasaules čempiona titulu un olimpiskām medaļām. Pārējie 44 dalībnieki sacentās gandarījuma turnīrā, kur pēc Šveices sistēmas spēlēja 8 kārtas.
Fināla un gandarījuma turnīra rezultāti bija šādi:
Galvenais fināls (Amatieru pasaules čempionāts)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vieta Spēlētājs Punkti 1 
Hermanis Matisons (Latvija)5.5 2 Fricis Apšenieks (Latvija)5.0 3 
Edgards Kolle (Beļģija)4.5 4 
Ārpāds Vajda (Ungārija)4 
Makss Eive (Nīderlande)4 
Anatols Čepurnovs (Somija)4 7 
Luiss Palavs (Argentīna)3.5 8 
Manuels Golmaijo (Spānija)3 9 Kornēls Havaši (Ungārija)2.5
.svg){kind=small}
Gandarījuma turnīrs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vieta Spēlētājs Punktu summa KT GT 1 
Karels Hromādka (Čehoslovākija)9.5 3 6.5 2 Jans Šulcs (Čehoslovākija)9 4 5 3 
Ervīns Velmi (Šveice)8.5 3.5 5 4 Kārlis Bētiņš (Latvija)8 2 6 
Žoržs Reno (Francija)8 3 5 Roberto Gravs (Argentīna)8 3.5 4.5 Džordžs Koltanovskis (Beļģija)8 3.5 4.5 8 
Džovanni Čenni (Itālija)7.5 1.5 6 Endre Šteiners (Ungārija)7.5 2 5.5 Oto Cimmermanis (Šveice)7.5 2.5 5 
Davids Daņiuševskis (Polija)7.5 2.5 5 Kārols Šterks (Ungārija)7.5 3 4.5 Damians Reka (Argentīna)7.5 3.5 4 14-45 utt.[2]
.svg){kind=small}
.svg){kind=small}
Individuālās medaļas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Medaļa Spēlētājs Sasniegums Zelta Hermanis Matisons (Latvija)Uzvarētājs galvenā finālā Sudraba Fricis Apšenieks (Latvija)2. vieta galvenā finālā Edgards Kolle (Beļģija)3. vieta galvenā finālā Bronzas Ārpāds Vajda (Ungārija)Galvenā fināla dalībnieks Makss Eive (Nīderlande)Galvenā fināla dalībnieks Anatols Čepurnovs (Somija)Galvenā fināla dalībnieks Luiss Palavs (Argentīna)Galvenā fināla dalībnieks Manuels Golmaijo (Spānija)Galvenā fināla dalībnieks Kornēls Havaši (Ungārija)Galvenā fināla dalībnieks Karels Hromādka (Čehoslovākija)Gandarījuma turnīra uzvarētājs
Komandu vērtējums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Dalībnieku skaits komandā bija ierobežots — ne vairāk kā četri spēlētāji. Sacensību nolikums paredzēja, ka komandas rezultātu veido visu vienas valsts dalībnieku iegūto punktu summa gan priekšsacīkstēs, gan finālos. Daudzas komandas uz olimpiādi bija atsūtījušas komandas nepilnos sastāvos, to skaitā arī Latvija, jo finanšu trūkuma dēļ ieradušies bija tikai trīs spēlētāji: Hermanis Matisons, Fricis Apšenieks un Kārlis Bētiņš.
Komandu rezultāti sakopoti tabulā:
Vieta Komanda Punkti Spēlētāji 1 
Čehoslovākija31 Hromādka 9½, Šulcs 9, Vaņeks 6½, Skalička 6 2 
Ungārija30 Vajda 8, Šterks 7½, Šteiners 7½, Havaši 7 3 
Šveice29 Velmi 8½, Cimmermanis 7½, Joners 6½, Negeli 6½ 4 
Latvija27.5 Apšenieks 10, Matisons 9½, Bētiņš 8 5 
Argentīna27.5 Gravs 8, Reka 7½, Palavs 7, Korija 5 6 
Itālija26.5 Čenni 7½, Rosselli 7, Romi 6½, Miljāni 5½ 7 
Francija25.5 Reno 8, Lazārs 6½, Dišāns 6, Žibo 5 8 
Polija25.5 Daņiuševskis 7½, Pilcs 6, Kons 6, Kļečiņskis 6 9 
Beļģija24 Kolle 8½, Koltanovskis 8, Lancels 5, Žonē 2½ 10 
Spānija19 Golmaijo 7, Marins 6, Ardids 6 11 
Nīderlande18.5 Eive 8, Oskams 6, Rībs 4½ 12 
Rumānija18 Davidesku 7, Gudžu 6, Leventons 5 13 
Somija15 Čepurnovs 9, Malmbergs 6 14 
Apvienotā Karaliste12.5 Handasaids 6, Vrefords-Brauns 3½, Holoveja 3 15 
Īrija5.5 O'Hanlons 5½ 16 
Kanāda5 Smits 5 17 
Krievija[P 1]4.5 Potjomkins 3, Kāns 1½ 18 
Dienvidslāvijas karaliste2.5 Rozičs 2½
.svg){kind=small}
.svg){kind=small}
.svg){kind=small}
Apbalvotās partijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Sekojošā partija saņēma labākās partijas balvu:
Piezīmes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ Potjomkins un Kāns bija emigranti, kas dzīvoja Parīzē un pārstāvēja "Krieviju", bet ne Padomju Savienību.
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ 1,0 1,1 Andris Frīde, Alnis Auziņš. Latvija pasaules šaha olimpiādēs. Rīga : Latvijas sporta muzejs, 1993. 14.—22. lpp.
- ↑ https://www.olimpbase.org/1924x/1924fb.html
Papildu literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Ю. Авербах, Б. Туров. Шахматные олимпиады (krievu). Москва : Физкультура и спорт, 1974. 8.—11. lpp.
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Chess Olympiad: Paris 1924 (angliski)