Aļģes

Laurencia - sārtalģe, kuru var sastapt netālu no Havaju salām.

Aļģes (latīņu: Algae) ir gan vienšūnu, gan koloniju, gan daudzšūņu zemākie augi (lapoņaugi),^{[nepieciešama atsauce]} kas satur hlorofilu. Tie aug galvenokārt ūdenī (piestiprinājušies vai brīvi vidusslānī), bet daudz aļģu aug arī augsnē, uz koku mizas, klintīm un citur.

No jūras aļģēm pārstrādes procesā var iegūt labas kvalitātes biodegvielu.

Klasifikācija

Pazīstamas apmēram 300 000 aļģu sugas, kuras ir apvienotas vairākos tipos:

• Zaļaļģes (Chlorophyta) ir izplatītas galvenokārt saldūdeņos. Tās satur zaļus hromatoforus, kas asimilācijas norisē rada cieti.
• Nevienādvicaiņi (Xanthophyta).
• Kramaļģes, diatomejas (Bacillariophyta) ir galvenokārt vienšūnu organismi, kuri sastopami jūrās, saldūdeņos un augsnē. To apvalks sastāv no pektīnvielām, ko sedz krama vāciņi. Papildu pigments ir diatomīns, asimilācijas produkts ir eļļa. Kramaļģu DNS satur ģenētiskas instrukcijas urīnvielu ciklam, t.i., procesiem, kas regulē slāpekļa izmantošanu un izvadi. Šis process kramaļģēm dod priekšrocības ūdenī ar zemu slāpekļa saturu.
• Brūnaļģes (Phaeophyta) ir daudzšūnu augi, sastopami gandrīz vienīgi jūrās. Šo aļģu krāsa galvenokārt ir atkarīga no papildu pigmenta - fukoksantīna. Asimilācijas produkts ir laminarīns.
• Sārtaļģes (Rhodophyta) arī ir galvenokārt jūras augi. Raksturīgākie pigmenti - fikoeritīns (sārts) vai fikociāns (zils). Asimilācijas produkts ir florideju ciete.
• Zilaļģes (Cyanophyta) aug visos ūdeņos - gan peļķēs, gan okeānos, bet visbiežāk saldūdeņos. Sastopamas arī uz augsnes un daudzu ķērpju laponī. Vasarā zilaļģes bieži ir ūdens "ziedēšanas" cēlonis. Atšķirībā no pārejiem aļģu tipiem, tām nav norobežota kodola un hromatoforu. Raksturīgākais pigments ir fikociāns.
• Vicaiņi (Flagellatae) ir īpatnējs aļģu tips, atrodas it kā uz robežas starp augu un dzīvnieku valstīm. Kustīgi vienšūnas un koloniju organismi, kas savairojoties bieži rada ūdeņu "ziedēšanu". Dažkārt vicaiņus sadala 3 tipos: hrizofītos (Chrysophyta), pirofītos (Pyrrophyta) un eiglenofītos (Euglenophyta).

Skatīt arī

• Heinrihs Skuja - latviešu biologs, kas atklājis vairāk kā 700 jaunu aļģu sugu. 1954. gadā aprakstījis jaunu aļģu nodalījumu (phylum Glaucophyta).
• Ķērpji