Aksels Oksenšerna

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Aksels Oksenšerna
Axel Oxenstierna
Aksels Oksenšerna
Personīgā informācija
Dzimis 1583. gada 16. jūnijā
Fånö, Upsālas lēne, (Karogs: Zviedrija Zviedrija
Miris 1654. gada 28. augustā (71 gads)
Stokholma, Karogs: Zviedrija Zviedrija
Nodarbošanās valsts darbinieks
Paraksts

Aksels Oksenšerna jeb Uksenšerna (zviedru: Axel Oxenstierna; dzimis 1583. gada 16. jūnijā, miris 1654. gada 28. augustā) bija izglītots un ietekmīgs Zviedrijas lielvalsts darbinieks un diplomāts. No 1612. gada līdz savai nāvei bija Zviedrijas kanclers (rikskansler). Karaļa Gustava II Ādolfa un karalienes Kristīnes I uzticības persona. Viena no galvenajām personām Trīsdesmitgadu kara laikā un viena no ietekmīgakajām personām Zviedrijas vēsturē vispār, kas modernizēja Zviedrijas valsts pārvaldi. Oksenšernas dzīves laikā Zviedrija sasniedza savas ietekmes apogeju.

Poļu-zviedru kara laikā no 1622. līdz 1626. gadam Oksenšerna uzturējās Zviedru Vidzemē, viņam piederēja Vecate, Burtnieki, Ropaži un Valmiera (Valmieras ģerbonī attēlotā vērša piere ir daļa no Oksenšernas dzimtas ģerboņa).

Biogrāfija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Studējis Rostokā, Vitenbergā un Jēnā. No 1603. gada - Zviedrijas galmā. No 1606. gada - diplomātiskā dienestā Mēklenburgā, Igaunijā un Dānijā. 1611. gadā mira Zviedrijas karalis Kārlis IX. Par karali kļuva 17 gadus vecais Gustavs II Ādolfs, kurš par kancleru iecēla Oksenšernu. Poļu-zviedru un zviedru-krievu karu laikā, kamēr Gustavs Ādolfs no 1614. līdz 1616. gadam karoja Somijā un Livonijā, Oksenšerna Zviedrijā pildīja vicekaraļa pienākumus. 1622. gadā Aksels Oksenšerna kopā ar karali ieradās Zviedru Vidzemē, kur bija Rīgas ģenerālgubernators un Livonijas bīskapijas pārvaldnieks. 1626. gadā Oksenšerna tika iecelts par gubernatoru Zviedrijas īpašumiem Prūsijā.

1630. gadā Zviedrija iesaistījās Trīsdesmitgadu karā. Kaut arī Oksenšerna nepiedalījās kaujasdarbībā, tomēr ar administratīvo darbību stiprināja zviedru karaspēka apgādi. 1632. gadā Licenes kaujā krita karalis Gustavs Ādolfs. Oksenšerna, izvēloties par rezidences pilsētu Maincu, kļuva par visa Zviedrijas karaspēka Vācijā pavēlnieku, militārās operācijas tomēr uzticot ģenerāļiem.

Par karalieni kļuva Gustava Ādolfa meita Kristīne I. Tā kā viņa bija tikai nepilnus sešus gadus veca, valsti vadīja reģentu padome Oksenšernas vadībā. 1636. gadā Oksenšerna atgriezās Zviedrijā, un darbojās kā faktiskais valsts vadītājs. Kad karaliene Kristīne kļuva vecāka, viņa centās mazināt Oksenšernas ietekmi. Kaut arī karalienes un Oksenšernas attiecības nebija labas, pats Oksenšerna, uzskatīdams, ka topošais karalis Kārlis X Gustavs būs sliktāks, iesākumā pretojās Kristīnes atcelšanai no troņa. Miris dažus mēnešus pēc jaunā valdnieka Kārļa X Gustava valdīšanas sākuma.

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Commons:Category
Vikikrātuvē ir pieejami multimediju faili par šo tēmu. Skatīt: Aksels Oksenšerna