Caunu dzimta

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Caunu dzimta
Mustelidae
(G. Fischer, 1817)
Meža cauna (Martes martes)
Meža cauna (Martes martes)
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Klase Zīdītāji (Mammalia)
Kārta Plēsēji (Carnivora)
Apakškārta Suņveidīgie (Caniformia)
Virsdzimta Caunveidīgie (Musteloidea)
Dzimta Caunu dzimta (Mustelidae)

Caunu dzimtas jeb sermuļu dzimtas (Mustelidae) dzīvnieki pieder pie plēsēju kārtas suņveidīgo apakškārtas (Caniformia).

Caunu dzimta ir vislielākā un visdaudzveidīgākā dzimta visā plēsēju kārtā. Caunu dzimtu vēl nesenā pagātnē bija ļoti grūti klasificēt, tas izmainījās līdz ar DNS analīžu iespējām. Līdz ar to dažas sugas vairs netiek klasificētas kā caunu dzimtai piederīgas, bet ir ieguvušas savas dzimtas, piemēram, skunksu dzimta[1]. Šobrīd caunu dzimtā ir 59 sugas, kas iedalās 22 ģintīs[2].

Caunu dzimta ir ne tikai visdaudzveidīgākā, bet arī viena no vecākajām plēsēju dzimtām. Caunveidīgie dzīvnieki dzīvoja jau pirms 40 miljoniem gadu. Tie radās apmēram tajā pašā laikā, kad grauzēji. Tiešais priekštecis mūsdienās dzīvojošām sugām dzīvoja pirms 15 miljoniem gadu.

Arī Latvijas lielākā dzīvnieku dzimta ir caunu dzimta. Latvijā dzīvo 9 sugas. Strīdīgs jautājums ir par tiņa jeb āmrijas (Gulo gulo) iekļaušanu Latvijas faunas sarakstā. Pēdējie tiņi Latvijas teritorijā nošauti 19. gadsimta 70. gados. Pēc 100 gadu ilga starplaika 1973. un 1974. gadā viens tinis redzēts Talsu mežu teritorijā[3].

Mangusti (Herpestidae) un surikāti (Suricata suricatta), lai gan ļoti atgādina caunu dzimtas dzīvniekus, pieder pie kaķveidīgajiem plēsējiem.

Izskats un uzvedība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zebiekste ir mazākais caunu dzimtas dzīvnieks

Caunu dzimtas dzīvnieki ir ļoti dažādi gan izskatā, gan uzvedībā. Mazākais caunu dzimtas dzīvnieks ir zebiekste (Mustela nivalis), un tā nav daudz lielāka par peli, toties lielākais ir Brazīlijas dižūdrs (Pteronura brasiliensis), kas var sasniegt 2,4 m garumu, bet kalāns (Enhydra lutris) var svērt 45 kg, un tas ir smagākais caunu dzimtas dzīvnieks. Tiņa (Gulo gulo) sakodiens ir tik spēcīgs, ka tas spēj pārkost aļņa augšstilba kaulus, kā arī ir novērots, ka tinis spēj padzīt lāci no tā medījuma. Kalāns, lai salauztu vēžveidīgo stiprās bruņas, lieto akmeņus. Caunas (Martes) pamatā dzīvo kokos, bet āpši (Meles) rok alas un lielu daļu sava mūža pavada zem zemes.

Dažas sugas caunu dzimtā dzīvo ūdens tuvumā un barojas ūdenī; saldūdens ūdrus varētu saukt par daļējiem ūdens dzīvniekiem, bet kalāns lielāko daļu dzīves pavada ūdenī, reizēm to nepametot nekad. Melnkāju sesks (Mustela nigripes) pārtiek tikai no prēriju suņiem, gadā apēdot apmēram 250 prēriju suņu, bet tinis apēdīs jebko, ko varēs atrast vai nomedīt, pat dzīvniekus, kas ir 5x lielāki par viņu pašu.[4]

Dažas caunu dzimtas sugas ir pieradinātas un tiek turētas kā mājdzīvnieki, piemēram, mājas sesks (Mustela putorius furo) un taira (Eira barbara). Ir vairākas sugas, kas tiek audzinātas, lai iegūtu kažokādas. Vispopulārākās ir ūdeles kažokādu ieguvei.

Kopīgās īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Brazīlijas dižūdrs ir lielākais caunu dzimtas dzīvnieks

Lai arī caunu dzimtas dzīvnieki izskatās tik dažādi, tiem visiem ir dažas kopīgas īpašības: kopumā tie ir neliela auguma dzīvnieki ar īsām kājām, mazām, apaļām ausīm un biezu kažoku. Lielākā daļa caunu dzimtas dzīvnieki ir dienas dzīvnieki un ir aktīvi visu gadu[5].

Caunu dzimtas dzīvniekiem, izņemot jūras ūdri[6], ir anālie smaržu dziedzeri, kas izdala spēcīgi smaržojošu sekrēciju. Sekrēts tiek lietots, lai pievilinātu seksuālo partneri un lai iezīmētu teritoriju.

Lielākai daļai caunu dzimtas dzīvniekiem ir embrioniskā diapauze, embrija attīstība tiek atlikta. Embrijs uzreiz nenokļūst dzemdē, un, kamēr embrijs ir ārpus dzemdes, tas neattīstās, līdz ar to embrija attīstība var būt izstiepta līdz pat gadam. Šādā veidā mazuļi piedzimst vislabvēlīgākajos barības un klimata apstākļos.

Lielākā daļa caunu dzimtas dzīvnieku ir izteikti plēsīga un ēd tikai gaļu, lai gan dažas sugas lieto arī veģetāros produktus. Visām sugām nav vienādi zobi un zobu skaits, bet visām sugām zobi ir piemēroti gaļas ēšanai un plēšanai. Caunu dzimtas dzīvniekiem ir "slēdzējžoklis" — žokļa locītava ir gandrīz slēgta eņģe, kā rezultātā žokļi ir gandrīz neatlaužami. Šī īpatnība caunu dzimtas dzīvniekiem dod nepārspējami krampīgo tvērienu cīņās, medībās un spēlēs.[7]

Sistemātika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Caunu dzimtai informācijas avoti piedāvā vairākas klasifikācijas sistēmas. Viena no jaunākajām sistemātikām iedala caunu dzimtu divās apakšdzimtās[8]:

Caunu dzimta (Mustelidae)

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Dragoo's Skunk Page
  2. ADW: Mustelidae: Information
  3. Zīdītāji (Mammalia)
  4. Tinis
  5. King, Carolyn (1984). Macdonald, D.. ed. The Encyclopedia of Mammals. New York: Facts on File. pp. 108—109. ISBN 0-87196-871-1.
  6. Kenyon, Karl W. (1969). The Sea Otter in the Eastern Pacific Ocean. Washington, D.C.: U.S. Bureau of Sport Fisheries and Wildlife.
  7. Meža sesks
  8. Mammal Species of the World - Browse: Mustelidae

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]